Darba aizsardzība ir pasākumu kopums nodarbināto dzīvības un veselības saglabāšanai darbā. Darba aizsardzība ietver — preventīvi tiesiskus, saimnieciskus, sociālus, tehniskus un organizatoriskus pasākumus, kuru mērķis ir izveidot drošu un veselībai nekaitīgu darba vidi, kā arī novērst nelaimes gadījumus darbā un arodslimības[1].

Strādnieks ar individuālajiem aizsardzības līdzekļiem

Arodveselība ir strādājošo darbinieku aizsardzība pret jebkuru veselības apdraudējuma risku, kuru var radīt veicamais darbs vai darba apstākļi. Darbības, ar kurām sekmē darbinieku fizisko un garīgo veselību, nodrošinot darbinieku vajadzībām atbilstošus apstākļus un izvēloties attiecīgajam darbam piemērotus darbiniekus, kā arī veicot pasākumus, lai panāktu un iespējami augstā līmenī uzturētu fizisko un garīgo labklājību[2].

Arodveselības speciālisti pēta un iesaka risinājumus plašā jautājumu lokā, īpaši, kā izvairīties no apstākļiem, kas izraisa veselības problēmas, ievērojot pareizu ķermeņa stāvokli, pietiekamus darba pārtraukumus, preventīvas darbības utml. Starptautiskā Darba organizācija 2003. gadā pieņēmusi dokumentu “Globālā stratēģija darba drošībā un veselības aizsardzībā”, ko 2007. gada 23. maijā apstiprinājusi arī Pasaules veselības organizācija, kā arī apstiprināts “Globālais darbības plāns strādājošo veselības aizsardzībai no 2008. līdz 2017. gadam”. Šajā dokumentā ar arodveselību noteiktās prioritātes:

  • darba vides riska faktoru bīstamības samazināšana darba vietās, it īpaši mazos un vidējos uzņēmumos;
  • arodslimību un ar darbu saistīto slimību profilakse
  • darbā nelaimes gadījumos cietušo skaita samazināšana; nelaimes gadījumu profilakse;
  • sabiedrības informēšana par darba vides ietekmi uz veselību, veselības veicināšana darbā;
  • jauniešu un bērnu darba pareiza organizēšana un uzraudzība;
  • gados vecāku nodarbināto veselības veicināšana un atbilstošu darba apstākļu nodrošināšana;
  • pareiza cilvēku ar īpašām vajadzībām izmantošana darbā;
  • apmācības sistēmas uzlabošana darba drošībā un arodveselībā.[3]

Darba aizsardzība Latvijā

labot šo sadaļu

Latvijas Republikas normatīvie akti nosaka, ka visiem uzņēmumiem, iestādēm, nodibinājumiem ir jābūt izstrādātai darba aizsardzības sistēmai, kuras pamatā ir darba vides risku novērtēšana[1]. Darba vides risku novērtēšanu katram darba devējam ir jāveic ne retāk kā reizi gadā, novērtēšanas metodi katrs darba devējs var izvēlēties pats. Pamatojoties uz darba vides risku novērtējumu, darba devējam jāveic nepieciešamos darba vides uzlabojumus, jānodrošina individuālos un kolektīvos aizsardzības līdzekļus, jāapmāca darbiniekus.

Ārējās saites

labot šo sadaļu