Damnatio memoriae

Damnatio memoriae (no latīņu — "atmiņas lāsts") ir īpašs pēcnāves soda veids, ko Senajā Romā piemēroja valsts noziedzniekiem — varas uzurpatoriem, sazvērestību dalībniekiem un imperatoriem, kas sevi aptraipījuši. Lai izdzēstu mirušā piemiņu, iznīcināja visas materiālās liecības par noziedznieka eksistenci — statujas, sienu un kapu pieminekļu uzrakstus, atsauces likumos un hronikās. Varēja iznīcināt arī visus noziedznieka ģimenes locekļus. Atmiņas nolādēšana tika praktizēta arī citās valstīs un kultūrās.

Jaunie laiki

Pārnestā nozīmē (galvenokārt Rietumos) šis termins tiek lietots arī attiecībā uz 20. gadsimta politisko procesu upuru "pazušanu", tostarp PSRS, Latīņamerikas valstīs u. c. Padomju Savienībā grupu fotogrāfijās tika retušētas personas, kuras tika pasludinātas par "tautas ienaidniekiem".

Ārējās saites

• Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Damnatio memoriae.

• Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
• Brockhaus Enzyklopädie raksts (vāciski)