Dalībnieks:Wordsthink/Wikipedia:Stila rokasgrāmata

Uz rīkjoslas ir viss,
kas tam vajadzīgs

Šī lapa īsi aplūko aktuālākos ar stilu un/vai formatēšanu saistītos jautājumus latviešu Vikipēdijas kontekstā.

Angļu valodas Vikipēdijā ir izstrādāts ārkārtīgi daudz konvenciju un izcīnītas neskaitāmas cīņas par to kādam stilam dodama priekšroka un kādam ne, šajā lapā, turpretī, ir izkonspektēts pats svarīgākais un apskatītas uz latviešu Vikipēdijas biežāk sastopamās "problēmas".

Secībā - sākot ar visnopietnākajiem jautājumiem.

Nav satura labot šo sadaļu

Raksts bez satura (tādus var atrast šajā Special lapā) visticamāk tiks marķēts uz dzēšanu un tam nav sakara ar stilu vai formatēšanu tāpēc šis punkts, iespējams, šeit neiederas.

Integrācija ar citiem rakstiem labot šo sadaļu

 
Iekšēja linka
taisīšanas poga

To ka kādā rakstā nav saišu uz citiem rakstiem varētu uzskatīt par vissmagāko problēmu no filozofiska viedokļa - beigu beigās internets ir paredzēts būt hiperlinkots/hipersasaistīts (hyperlinked) informācijas medijs un linku neesamība kādā rakstā var būt ļoti traucējoša navigācijai.

Pieminēšanas vērts ir arī tas, ka, saskaņā ar nepārbaudītu informāciju, Vikipēdijas programmatūra ignorē rakstus bez linkiem dažādās statistikās utml.[nepieciešama atsauce]

Protams, ka uztaisīt linkus uz citiem rakstiem ir vienkāršākais, ko iespējams izdarīt - ieliekot attiecīgo vārdu dubultās kvadrātiekavās šādi [[Rīga]] vai arī, ja pieminētais vārds neatbilsts raksta nosaukumam, šādi [[Rīga|Rīdziniecisks]] un, ja pieminētajā vārdā ir attiecīgā raksta nosaukuma burtu secība plus vēl kāds burts, šādi [[Rīga]]s vai [[Rīga]]i.

Interwiki labot šo sadaļu

Ir svarīgi rakstam norādīt vismaz vienu interwiki linku, kas norādītu uz tās pašas tēmas rakstu kādas citas valodas Vikipēdijā, to dara lapas apakšpusē pievienojot, piemēram, [[en:Rīga]] vai [[en:Riga]] vai arī [[et:Riia]] linkam uz igauņu Vikipēdijas rakstu par Rīgu. Balstoties uz jau esošiem interwiki linkiem roboti pievieno linkus uz atlikušo valodu projektu rakstiem. Šādi veidoti linki automātiski parādās lapas kreisajā pusē, taču ja valodas kodam tiek pielikts priekšā vēl viens kols links parādās tekstā nevis lapas kreisās puses navigācijas kastē, piemēram, šādi: et:Riia.

Kategorizācija labot šo sadaļu

Tāpat kā linku neesamība var "izslēgt" kādu rakstu no Vikipēdijas navigācijas un statistiskā ziņā, tāpat arī kategoriju nenorādīšana izslēdz rakstu no Vikipēdijas kategoriju sistēmas. Labāk ir norādīt ļoti nespecifisku kategoriju nekā nenorādīt nekādu.

Ienākošas norādes labot šo sadaļu

Iespējams, tik pat svarīgi kā tas lai no raksta būtu izejoši linki ir tas lai tajā būtu arī ienākoši linki. Ja raksts ir veidots sekojot sarkanam linkam vai arī ja tā ir kāda ļoti ģeneriska tēma tad tas nav aktuāli, taču rakstiem ar specifiskiem nosaukumiem ir vērts pārbaudīt vai tie nav "bāreņi". To var pavisam vienkārši izdarīt klikšķinot uz "Norādes uz šo rakstu" navigācijas kastē kreisajā pusē un ienākošu linku neesamības gadījumā meklēt kuri Vikipēdijas raksti varētu būt saistīti ar attiecīgo "rakstu-bāreni" un rediģēt tos lai iekļautu linkus uz bāreni. Ja to nav iespējams izdarīt kontekstā, tad kaut vai pievienojot linku "Skatīt arī" sadaļai.

Wikifikācija labot šo sadaļu

 
Virsraksta
taisīšanas poga

Wikifikācija/vikifikācija ir kolektīvs termins ar ko saprot struktūras piešķiršanu rakstam. Ir pamatoti teikt, ka nav iespējams lietot virsrakstus par daudz - tikai par maz. Gari teksta bloki bez iedalījuma ir ļoti nepārskatāmi un katrai rindkopai, kuras saturam ir kaut kas vienojošs der uzlikt virsrakstu.

Tonis/persona labot šo sadaļu

"Trešās puses" toņa ievērošana ir izšķiroša, īpaši svarīgi tas ir rakstos ar reklamējošu nokrāsu. Lai gan WikiMedia Foundation projektu pārklājumu var traktēt dažādi, lielākoties gandrīz jebkas kvalificējas rakstam kādā WikiMedia Foundation projektā, taču nevienam nepatīk entuziasma pilnas "insider" liecības - rakstam ir jāaplūko tēma no malas.

References/atsauces labot šo sadaļu

 
Referenču
taisīšanas poga

Šis, īstenībā, ir numur viens nosacījums ņemot vērā Vikipēdijas atvērtību rediģēšanai jebkuram cilvēkam - apgalvojumiem ir jābūt referencētiem.

Neglīts veids kā to darīt ir iemest eksternālus linkus kaut kur tekstā, taču Vikipēdijai ir automātiska sistēma, kas ģenerē atsaucēm numerāciju un sarakstu. Noformēt šādas atsauces ir pavisam vienkārši - raksta tekstā ievietojot <ref>http://eksternāls avots</ref> vai arī <ref>kāda grāmata, autors, 1. lpp., ISBN 1234567890</ref> un tad izveidojot atsevišķu sadaļu, piemēram, "Atsauces" un rakstot tur <references />.

Piemēram, šāds teksts:

Kaut kāds apgalvojums numur viens.<ref>http://example.com</ref>
Vēl viens apgalvojums.<ref>Kaut kāda grāmata, Autors, 100. lpp., ISBN 1234567890123</ref>

== Atsauces ==
<references />

dod

Kaut kāds apgalvojums numur viens.[1] Vēl viens apgalvojums.[2]

Atsauces


  1. http://example.com
  2. Kaut kāda grāmata, Autors, 100. lpp., ISBN 1234567890

Savienošana labot šo sadaļu

Vairākas atsauces uz vienu un to pašu avotu var savienot piešķirot tām vārdu - "name", kur pirmajai ir norādīts saturs un kāds vārds un tālākās ar to pašu vārdu ir tukšas.

Piemēram:

Kaut kāds apgalvojums numur viens.<ref name=example.com>http://example.com</ref>
Vēl viens apgalvojums.<ref name=example.com />
Trešais apgalvojums.<ref name=example.com />

== Atsauces ==
<references />

dod

Kaut kāds apgalvojums numur viens.[1] Vēl viens apgalvojums.[1] Trešais apgalvojums.[1]

Atsauces


  1. 1,0 1,1 1,2 http://example.com

Tikai šis piemērs īsti nestrādā, jo augstāk demonstrētās atsauces tiek pievienotas klāt arī šim atsauču sarakstam.

Interpunkcija labot šo sadaļu

Uz angļu valodas Vikipēdijas ir pieņemts references likt pēc pieturzīmēm.

Valoda labot šo sadaļu

Pirmā rindkopa šajā lapā, kas arī runā par stilu.

Uz angļu Vikipēdijas cilvēkiem ir brīvība sekot tām preses izdevēju rokasgrāmatām, kam viņi dod priekšroku, tādas rokasgrāmatas kā Chicago Manual of Style un The Associated Press Stylebook tiek pieņemtas par de facto references avotiem neskaidrību gadījumā, jo angļu valodai nav nevienas centrālas de iure regulējošas institūcijas. Latviešu valodai, turpretī, ir centrāla de iure regulējoša institūcija (jānoskaidro), kam potenciāli vajadzētu viest skaidrību neviennozīmīgās situācijās.

Laikam ejot, cīņām tiekot izcīnītām (potenciāli), šeit varētu uzskaitīt priekš lv.wikipedia aktuālas konvencijas.

Skatī arī labot šo sadaļu