Dalībnieks:LinardsLinardsLinards/Smilšu kaste
Dānijas Nacionālā galerija | |
---|---|
Dibināts | 1896. gads |
Atrašanās vieta |
Sølvgade 48 Kopenhāgena, Dānija |
Tips | National gallery |
Apmeklētāji | 424,710 (2007)[1] |
Direktors | Mikkel Bogh[2] |
Sabiedriskais transports |
Autobusa pietura: 'Georg Brandes Plads, Parkmuseerne' Autobusu līnijas: 6A, 14, 26, 40, 42, 43, 184, 185, 150S, 173 E Vilciens: S-tog reģionālais vilciens no Østerport stacijas unNørreport stacijas. Metro: Nørreport stacija |
Mājaslapa | http://www.smk.dk/en/ |
Dānijas Nacionālā galerija (dāņu: Statens Museum for Kunst, saīsināti "SMK") ir Dānijas nacionālā galerija kas atrodas Kopenhāgenas centrā.[3]
Galerija krāj, reģistrē, saglabā, pēta un pārvalda dāņu un ārzemju mākslas darbus, radītus laika posmā no četrpadsmitā gadsimta līdz pat mūsdienām.
Kolekcijas
labot šo sadaļuGalerijas kolekcija sastāv no gandrīz 9,000 gleznām un skulptūrām, aptuveni 240,000 darbiem uz papīra, kā arī vairāk kā 2,600 ģipša atlējumiem no figūrām, kas ir radītas senos laikos, viduslaikos, kā arī Renesanses. Lielākā daļa no galerijas vecākajām kolekcijām ir nākušas no Dānijas karaļu īpašumiem.
Vēsture
labot šo sadaļu
Dānijas Nacionālās galerijas kolekcijas galvenokārt ir cēlušās no Dānijas monarhu mākslas kamerām (dāņu: Kunstkammeret). Kad ap 1750. gadu vācietis Gerhards Morels kļuva par Frederick V mākslas kameras glabātāju, viņš ierosināja karalim izveidot atsevišķu gleznu kolekciju. Lai nodrošinātu, ka kolekcija nebūtu trūcīgāka par citu Eiropas karaļnamu kā arī vietējo grāfistu kolekcijām, karalis veica liela apjoma itāļu, nīderlandiešu un vācu mākslienieku gleznu iepirkumus.
Kolekcija kļuva īpaši bagātīga ar flāmu un holandiešu mākslu. Nozīmīgākais pirkums Morela darbības laikā bija Andrea Mantegnas Kristus cietējs un pestītājs. 'Det Kongelige Billedgalleri' (Karaliskā mākslas galerija) telpas atradās Kristiānburgas pilī līdz 1884. gadam kad pils nodega.[4] Mākslasdarbiem nācās gaidīt savas jaunās mājas līdz pat 1896. kad tika atvērts jaunais muzejs.[5]
Kopš tā laika ir veikti daudz dažādi jauni darbu iepirkumi. Deviņpadsmitā gadsimta laikā kolekcija tika papildināta gandrīz tikai un vienīgi ar Dānijas mākslinieku darbiem, šī iemesla dēļ muzejam ir nepārspēta kolekcija tieši no tā sauktā Dānija zelta laikmeta. Fakts, ka valstī bija daudz jaunu mākslinieku spējīgu radīt augstas mākslinieciskās kvalitātes ir saistāms ar Dānijas karaliskās mākslas akadēmijas izveidi 1754. gadā.
Pedējā laikā, kolekcija ir ieguvusi darbus no dāsniem ziedojumiem un ilgtermiņa aizdevumiem. 1928. gadā muzejam ziedota Johannesa Rumpa kolekcija, kas sastāvēja no franču modernisma gleznām. Tam sakoja gleznu un skulptūru iepirkumi franču tradīcijā. [6]
Arhitektūra
labot šo sadaļuMuzeja oriģinālo ēku projektējis Vilhelms Dālerups kopā ar G.E.W. Møller un tā tika celta no 1889 līdz 1896 gadam Historisticisma itāļu renesanses atgriežšanās stilā. [7]
Towards the back of the museum is a large modern extension designed by the architects Anna Maria Indrio and Mads Møller from Arkitektfirmaet C. F. Møller. The extension was erected in 1998 to house the extensive modern art collection. The two buildings are connected by a glass panelled 'Street of Sculptures' walkway and theatre which stretches the entire length of the museum and looks out onto the Østre Anlæg park.[8] Talks, concerts and installations are all held in this area.
Otrpus muzeja fasādei atrodas liela un moderna papildus ēka, kuru projektēja Anna Maria Indrio un Mads Møller no Arkitektfirmaet C. F. Møller The extension was erected in 1998 to house the extensive modern art collection. Papildus ēka tika izveidota 1998. gadā kā telpa plašajai modernās mākslas kolekcijai. Veco un jauno korpusu savieno stikla pāreja "Skulptūru iela", kas stiepjas viscauri muzejam tā pilnajā apjomā un ceļa galā pavērš skatu uz Østre Anlæg parku.[9] Šajās telpās tiek rīkotas publiskās diskusijas, koncerti kā arī instalācijas.
Galerija
labot šo sadaļu-
Nezināms spāņu mākslinieks, Svētais Miķelis un pūķis
-
Lūkass Krānahs Vecākais (1472 – 1553), datums nezināms, Krustā sišana (Kreuzigung)
-
Lielais Kristaps, autors itālis Donato Bramante, 1490
-
Laupīšana uz vienradža, autors Albrehts Dīrers, 1516
-
Saksijas kūrfirsta Frīdriha Gudrā Briežu medības, Lūkass Krānahs Vecākais, iespējam pēc 1529
-
Venēra un Kupidons, medus zaglis, Lūkass Krānahs Vecākais, 1530
-
Lūkass Krānahs Vecākais, 1532, Melanholija
-
Lūkass Krānahs Vecākais, 1532, Mārtiņa Lutera portrets
-
Marinus van Reimersvāls, 1540, Naudas mijējs ar sievu
-
Pīters Artsens, 1565-1575, Tauku virtuve. Alegorija
-
Apollon and Diana punishing Niobe by Killing her Children, by Abraham Bloemaert, 1591
-
Peter Brueghel the Younger, c.1605, The Way to Calvary
-
Hendrick Goltzius, between 1573 and 1617, Cadmus slays the dragon
-
Bouquet of Flowers in a Stone Niche, Ambrosius Bosschaert, 1618
-
Bust of Camilla Barbadori, by Gian Lorenzo Bernini, 1619
-
Diego Velázquez, c.1630, Isabel de Borbón
-
The Annunciation, by Francesco Solimena (unknown date)
-
Cyclamen purpurascens; Cyclamen hederifolium, by Veidne:Ill 1649-1659
-
The Prodigal Son Living with Harlots, by Johann Wolfgang Baumgartner (datums nezināms)
-
Gerhards Morels, Johann Salomon Wahl, 1765
-
Ievainotais Philoctetes, by Nicolai Abraham Abildgaard, 1775
-
Amor patriae. Allegory symbolising patriotism, by Carl Frederik Stanley, 1777
-
The Russian ship of the line 'Assow' and a Frigate at Anchor in the Roads of Elsinore, Christoffer Wilhelm Eckersberg, 1828
-
Bretagne-pige ordner planter i et drivhus, Anna Petersena, 1884
-
Kopenhāgenas cietums, by Martinus Rørbye, 1831
-
Ditlev Blunck, 1840–45, Jaunība, no sērijas Četri cilvēku vecumi
-
Mākslinieka sieva, Katrīna Jensena ar turbānu, Christian Albrecht Jensen, ca. 1842-4
-
Piekrastes koki maijā tuvu Iselingen Manor, Zēlande, by Peter Christian Skovgaard, 1857
-
Harald Slott-Moller, 1891, Ādams un Ieva
-
Dānijas ainava, by Harald Slott-Møller, 1891
-
Artemis, by Vilhelms Hammeršojs, 1893-4
-
Āzijas kompānijas ēkas, redzamas no svētās Annas ielas', Vilhelms Hammeršojs, 1902
-
Amedeo Modiljāni, 1915, Alise
Atsauces
labot šo sadaļu- ↑ (dāniski) Attraktionsstatistikken 2007 - top50. 2008-04-25.
- ↑ Emil Bergløv. «På guidet tur med direktøren: Mikkel Bogh græder ikke over god kunst». Politiken. Skatīts: 2015. gada 12. janvāris.
- ↑ «Visiting Information». SMK. Statens Museum for Kunst.
- ↑ Villads Villadsen. Statens Museum for Kunst 1827 - 1952. Gyldendal, 1998. 13. lpp. ISBN 87-00-34756-6.
- ↑ Villads Villadsen. Statens Museum for Kunst 1827 - 1952. Gyldendal, 1998. 100. lpp. ISBN 87-00-34756-6.
- ↑ Marianne Top, Dorthe Aagesen, Berhit Anne Larsen. «Danish and International art after 1900». SMK. Statens Museum for Kunst.
- ↑ Villads Villadsen. Statens Museum for Kunst 1827 - 1952. Gyldendal, 1998. 99. lpp. ISBN 87-00-34756-6.
- ↑ «National Gallery of Denmark - Extension». C. F Møller.
- ↑ «National Gallery of Denmark - Extension». C. F Møller.
Ārējās saites
labot šo sadaļuVikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Valsts muzeji |
Koordinātas: 55°41′20″N 12°34′43″E / 55.68889°N 12.57861°E