Dalībnieks:Kikos/Turku īpašvārdu atveidošana

Jebkuras valodas īpašvārdu rakstībā svarīgi trīs principi:

• fonētiskas,
• morfoloģiskais,
• tradīcija.

Turku valodā ļoti svarīgi zināt, kā vārds tulkojams, jo no tā nereti atkarīga tā rakstība. Piemēram, Bejšehira (beja pilsēta), Bejpazari (beja tirgus), Aivalika – vieta, kur ir plaši aivu dārzi, kas slaveni visā valstī.

Latviešu valodā konsekventi nepareizi raksta turku valodas salikteņus. Piemēram, ģeogrāfisko nosaukumu Pamukkale rakstot ar vienu “k”, kaut gan tas sastāv no diviem vārdiem “pamuk” – vate, kokvilna un “kale” – uzkalns, cietoksnis. Tāpat Čanakkale – māla uzkalns vai cietoksnis, Odžakkeja – pavarda ciems u.c. No turku valodas latviešu valodā pareizi būtu jāraksta Čatalkejika un Aladžakejika, nevis no krievu valodas nepareizi ieviesies Čatalhjujuka un Aladžahjujuka, kas ne vien ir nepareizi, bet arī skan absurdi. Nepareizi lieto arī daudzus turku personvārdus. Piemēram, turku sultānu Sileimanu Lielisko dēvējot par Suleimanu, Mehmetu II Iekarotāju – par Mehmedu, dzejnieku Ahmetpašā rakstot kā Ahmedpašā, dzejnieku Omeru Nefī dēvējot par Omaru, kaut arī LPE 10. sēj. daudzi no šiem personvārdiem jau tolaik ierakstīti pareizi. Tāpat karavānserāla vai karavānu apmetnes vietā nereti raksta “karavansarajs” – arī tiešs pārcēlums no krievu valodas.

Toties Istanbulu mēs tradicionāli saucam un sauksim par Stambulu, Anadolu – par Anatoliju, seno grieķu pilsētu Skutari, kas tagad ir Stambulas priekšpilsēta – par Uskudaru, kā to izrunā turki, bet 4. gs. grieķu dibināto klosteri - par Sumelas klosteri. Arī vietvārdiem Muradije, Harbije, Osmanije, Rešadije atstājama arābiskā galotne.

Turku valodā uzsvars parasti ir uz pēdējās zilbes. Taču no citām valodām aizgūtajiem vai pat lokalizētajiem vietvārdiem šis likums var neattiekties, piemēram, Izmira. Arī Bursa u. c. vietvārdi, kur uzsvars tomēr ir uz pirmās zilbes. Taču latviešu valodā daži vārdi jau tradicionāli tiek rakstīti ar uzsvērtu (garinātu) pēdējo zilbi. Piemēram, Kušadasī, kas jau varākos latviešu tulkojumos atrodams tieši šādā transkripcijā.

Turku alfabēts

Mūsdienu turku alfabēts sastāv no 28 burtiem:

A a, B b, C c, Ç ç, D d, E e, F f, G g, Ğ ğ, H h, I ı, İ i, J j, K k, L l, M m, N n, O o, Ö ö, P p, R r, S s, Ş ş, T t, U u, Ü ü, V v, Y y, Zz

Vēl papildus tiek lietota diakritiskā zīme ˆ. To lieto ar burtiem â, û, î. Gramatiski tā skaitās mīkstinājuma zīme, garumzīme, arī zīme, kas ļauj atšķirt vārdu nozīmes (âlem – pasaule, alem – karogs, minaretu pusmēness, utt.) Sastopama tikai no arābu un persiešu valodas palikušajos vārdos, jo turku valodā ne garo patskaņu, ne mīkstinājumu nav.

Fonētiskās atveidošanas tabula

Turku alfabēta burts	Fonēma (IPA)	Atveidošana latviski	Piemērs turku valodā	Piemērs latviešu valodā	Piezīmes
A a	[a]	a	Adana	Adana
â	[ʲa], [a]	ja a	Gâvurkale Eceâbat	Gjavurkale Edžeabata	Aiz g, k, l;citos gadījumos – pēc vārda etimoloģijas Saliktenis, kurā vārds “abat “ir persiešu cilmes un nozīmē “pilsēta”.
B b	[b]	b	Balikesir	Balikesira
C c	[ʤ]	dž	Bilecik	Biledžika
Ç ç	[ʧ]	č	Çaucuma	Čaudžuma
D d	[d]	d	Adana	Adana
E e	[ɛ], [e]	e	Edremit	Edremita
F f	[f]	f	Urfa	Urfa
G g	[g], [gʰ], [ɟ]	g	Bergama	Bergama
Ğ ğ	[ɣ], [j]	g	Divriği Ağri Ağaçlar Değirmenlik	Divrigi Agri Agačlara (nevis A`ačlara) Degirmenlika (nevis Dejirmenlika)	Vārda beigās balsīgs. Slēgtas zilbes beigās pēc aizmugurējās rindas patskaņiem tas izteikti balsīgs Starp 2 aizmugurējās rindas patskaņiem – (a, ı ,u,o) gandrīz neizrunā, tikai kā dvesmu, tradicionāli latviskojams ar g. Starp priekšējās rindas patskaņiem (e, i, ö, ü) un slēgtas zilbes beigās, ja tai seko priekšējās rindas patskanis, izrunā kā j. Taču toponīmos, tradicionāli latviskojams ar g.
H h	[h]	h	Hatay	Hataja
I ı	[ɯ]	i	Adaklı	Adakli
İ i	[i], [ɪ]	i	Mersin	Mersina
Πî	[i:]	ī	Növaî	Nevaī	Turku val. nav garo patskaņu, tie sastopami tikai vārdos, kas palikuši no arābu un persiešu laikiem Turcijā.
J j	[ʒ]	ž	Keban Barajı	Kebanbaraži (Kebana aizsprosts)	Sastopams lielākoties aizguvumos no citām valodām
K k	[k], [c]	k	Akçakale	Akčakale
L l	[l], [ɫ]	l	Alaca	Aladža
M m	[m]	m	Bandirma	Bandirma
N n	[n]	n	Nazilli	Nazilli
O o	[ɔ], [o]	o	Bodrum	Bodruma
Ö ö	[œ], [ø]	e	Bingöl	Bingela
P p	[p]	p	Adapazari	Adapazari
R r	[r]	r	Alaşehir	Alašehira
S s	[s]	s	Amasya	Amasja
Ş ş	[ʃ]	š	Afşin	Afšina
T t	[t]	t	Artvin	Artvina
U u	[u]	u	Urfa	Urfa
Û û	[u:] [ʲu]	ū			Arī sastopams tikai no arābu un persiešu val. palikušajos vārdos.
Ü ü	[y]	i	Bozüyük	Bozijika
V v	[v]	v	Simav	Simava
Y y	[j]	j	Akyaka	Akjaka	pirms a izrunā kā ja, pirms bezpunkta ı – cieti , pirms i – it kā dubulti (Jiirmi)
Z z	[z]	z	Adapazari	Adapazari

Avots

Nora Kalna. Turku valoda: Vadlīnijas īpašvārdu transkripcijai latviešu valodā. (manuskripts)