Dalībnieks:BrigitaBlack/Smilšu kaste

Roberts Mūks (Avens) (1923 - 2006)

Roberts Mūks (Īstajā vārdā Roberts Avens) latviešu filozofs un dzejnieks.

Par savu ierašanos pasaulē Roberts Mūks raksta: „Es nevis piedzimu, bet pārdzimu (reinkarnējos) pašreizējā formā 1923. gada 14. janvārī Galēnu pagastmājā Rēzeknes apriņķī. Mana pārdzimšana notika tāpēc, ka acīmredzot kaut kas bija jāpielabo iepriekšējās dzīves metos”.

Dzīvesgājums

Roberts Mūks (īstajā vārdā Roberts Avens) dzimis 1923.gada 14.janvārī Gālēnu pagastmājā Rēzeknes apriņķī, kur viņa tēvs strādāja par skrīveri. Pamatskolā viņš sāka iet Dricānu pagastā un ar pūlēm pabeidza pamatskolu Maltas pagastā. Par pīpēšanu un citām izdarībām viņam nācās aiziet no skautiem. Tad tēvs Robertu nosūtīja uz Aglonas klasisko ģimnāziju. Tur viņš kopā ar draugiem bez atļaujas braukāja pa Cirīša ezeru, nakšņoja Upuru salā un rakstīja pantiņus meitenēm. Katru dienu ģimnāzistiem kopsolī bija jāiet uz svēto misi. Kā Mūks pats atzīst, par spīti visām dumpībām, tajos laikos viņā izveidojies kāds reliģisks noslāņojums, kas saglabājies mūža garumā (viņš to dēvē par katoliski hierarhisko lietu skatījumu: šai pasaulītē ir iedēstīta zināma kārtība, no kuras nevar izvairīties, ja negrib padoties haosa spēkiem).

No Aglonas Mūks pārcēlās uz Rīgu un iestājās 1.valsts klasiskajā ģimnāzijā, kur iemīlējās sengrieķu un latīņu valodā. Kopš tā laikā viņā ir neviltots apbrīns pret klasisko senatni. Rīgā būdams, viņš staigāja uz Māmuļu klausīties tā laika latviešu filozofu priekšlasījumus T. Celmu, P. Jureviču, P.Dāli. Ģimnāzijas gados parādījās pirmie Mūka dzejoļi latgaliski (ar pseidonīmu R. Lūks) un kvazifilozofiski sacerējumi Rēzeknes ziņās un Daugavpils avīzē Daugavas Vēstnesis (pirmā publikācija raksts par I. Kantu Rēzeknes ziņās 40.gadu pirmajā pusē). Vēlāk Mūks daudz publicējās žurnālā Ceļa Zīmes, laikrakstos Laiks, Londonas Avīze u.c.

Lai varētu studēt, pēc ģimnāzijas beigšanas (1942.gadā) vajadzēja pavadīt vienu gadu darba dienestā Vācijā. Atgriezies Rīgā, Mūks iestājās LU Klasiskās filoloģijas fakultātē, kur paguva noklausīties tikai vienu lekciju viņam bija jāiet leģionā. Leģionārus aizveda uz Poliju, kur viņi kādā sādžā raka kartupeļus, pēc tam Mūku nosūtīja uz tulku skolu Oranienburgā pie Berlīnes, kur mācīja vācu valodu un mērķī šaušanu. No tiem laikiem viņam ir pilnīgi pretīgs militārisms un viss, kas saistīts ar iešanu kopsolī. Mūks skaitījās 15.latviešu divīzijā, un, krieviem tuvojoties Berlīnei, kareivji pulkveža Januma vadībā disciplinēti meta plintes krūmos un nonāca angļu gūstā. Tā beidzās viņa kara gaitas, neizšaujot nevienu lodi (pēc paša vārdiem: ja būtu šāvis, droši vien tik un tā nebūtu trāpījis). Sekoja seši mēneši gūstekņu nometnē. Kad angļi bija noskaidrojuši, ka latviešu leģionāri nav gluži tas pats, kas Waffen SS, viņus palaida brīvē. Mūks devās uz Vircburgas dīpīšu nometni Bavārijā, kur jau bija apmetušies viņa vecāki. Viņš iestājās Vircburgas universitātēs Filozofijas fakultātē, taču nekāda nopietna studēšana neiznāca.

Vēlāk Mūks devās uz Baltijas universitāti Hamburgā, taču drīzumā tā tika likvidēta un viņš atgriezās Vircburgas nometnē. Tā laika dzīvi viņš atceras kā dzīvi pagaidām nepamatotas cerības uz drīzu atgriešanos dzimtenē.

Vēl tajā laikā Mūkam bija vēlme kļūt par katoļu baznīckungu. 1946.gadā viņš devās uz Beļģiju, kur netālu no Antverpenes latviešu katoļu bīskaps B.Sloskāns un dr.B.Kokins bija nodibinājuši kaut ko līdzīgu katoļu semināram. Taču latviešu mācībspēku trūkuma dēļ studēt gribētāji tika izmitināti pa beļģu semināriem. Mūks nonāca Luvēnas universitātē. Tur viņš saprata, ka mācītājs no viņa neiznāks nevarēja samierināties ar vienu otru dogmatisku ticības formulējumu. Pametis semināru, Mūks kādu laiku pastrādāja fabrikā, kur dabūja diloni. Apārstējies viņš iestājās Briseles universitātes Žurnālistikas fakultātē, ko beidza 1953.gadā, iegūdams maģistra grādu.

1954.gadā R. Mūks izceļoja uz ASV. Apmeties Mičiganas štatā, kur jau dzīvoja viņa vecāki un citi radi, viņš uzsāka darbu vietējā klavieru fabrikā. Iebraucis Amerikā, Mūks angliski neprata nemaz, taču drīz valodu apguva un iestājās Mičiganas universitātē. Pēc pusotra gada viņš bija saņēmis maģistra grādu bibliotēkzinībās un dabūja darbu kādā katoļu koledžas bibliotēkā. 50.gadu vidū viņš sāka presē publicēt savus dzejoļus. 60.gados sāka parādīties Mūka filozofiskie apcerējumi un esejas angļu valodā.

Garlaicības mākts, Mūks iestājās Ņujorkas Fordhama universitātes Filozofijas fakultātē, kur 1970.gadā aizstāvēja disertāciju par M.Eliādes uzskatiem un kristietību un ieguva doktora grādu filozofijā (specialitāte salīdzināmā reliģiju vēsture). Līdz 1987.gadam viņš bija reliģijas vēstures profesors Aionas koledžā Ņūrošelā. Ļoti spilgta pieredze bija tikšanās ar tibetiešu garīgo līderi Dalai Lamu, kuru Mūks koledžas vārdā sveica, kad tam tika piešķirts goda doktora nosaukums.

Filozofijā Mūks galvenokārt ir pievērsies arhetipiskajai psiholoģijai un Austrumu reliģijām. Viņš mēģina uzcelt tiltu starp Rietumiem (K.G.Junga un Dž.Hilmana psiholoģijas ietērpā) un Austrumiem (budisma ietērpā). Mūka pirmā psiholoģiskā grāmata Iztēle ir realitāte iznāca 1980.gadā. Šis, kā arī nākamie darbi balstās uz Junga un viņa sekotāja – arhetipiskās psiholoģijas pamatlicēja DHilmana, filozofa M.Heidegera un islama sholasta H.Korbēna atziņām un pētījumiem. Viņš ir veicis pētījumus arī par P.Tillihu, antropozofiju un tās dibinātāju R.Šteineru u.c. Mūka pasaules izjūta radusies plašā vēsturiskā, filozofiskā un reliģiozā, arī psiholoģiskā salīdzinājumā ar mūsdienu subkultūru un tradīcijām. Angliski rakstītos filozofiskos sacerējumus viņš publicēja ar īsto vārdu Roberts Avens. Viņa grāmatas tulkotas daudzās pasaules valodās.

60.gadu sākumā trimdas periodikā sāka parādīties Mūka dzejoļi, pirmais krājums Nāve un Otto iznāca 1982.gadā. Viņa dzejā izpaužas ass intelekts un skeptiska ironija, apvienota ar alkām pēc mīlestības, maiguma, jutekliskā un garīgā, Zemes un kosmosa, cilvēka un dabas vienotības, par dominanti uzskatot cilvēka mūžīgo atrašanos starp neziņu, tumsu, instinktiem un garīgo aktivitāti, skaistuma un humānisma sargāšanu, starp piesaisti laikmeta maldiem un vēlmi atrast un izjust ārpuslaicīgo, pārpersonīgo. Amerikā Mūks bija Latvijas Rakstnieku apvienības (LaRA) biedrs.

Latviju pēc ilgiem gadiem Mūks atkal ieraudzīja 1989.gadā. Periodiski dzīvodams gan ASV, gan Latvijā, 1991. - 1993.g. viņš bija Latvijas Kultūras akadēmijas profesors, 1998. gadā viņš kļuva par šīs augstskolas goda doktoru. No 1998. gada līdz mūža beigām 2006.gadā Roberts Mūks dzīvoja Rīgā un turpināja publicēt filozofiskās un dzejoļu grāmatas. 2001. gadā iznākušais dzejoļu krājums Ar pīpi uz mākoņu malas ir saņēmis K. Barona fonda prēmiju.

Piemiņas vieta

Roberts Mūks apbedīts Galēnu kapsētā. Galēnos, Preiļu novadā
2008. gadā atklāts tēlnieces Māras Kalniņas veidots piemiņas kapakmenis, kas simbolizē filozofa un dzejnieka Roberta Mūka sašķelto dzīvi Latvijā un trimdā.

Muzejs

2014. gadā izvedots Roberta Mūka muzejs Galēnos dzejnieka un filozofa piemiņai.
Muzeja adrese: Skolas iela 11C, Galēni, Preiļu novads, LV-5311
Ik gadu muzejs izsludina jaunrades radošo darbu konkursu veltītu Robertam Mūkam