Vikipēdija

D-dimērs

D-dimērs ir fibrīna sabrukšanas produkts — neliels olbaltumvielas fragments, kas novērojams asinīs pēc tromba sabrukšanas fibrinolīzes procesā. Viela tā nosaukta tādēļ, ka tās molekula sastāv no diviem savienotiem fibrinogēna tā saucamajiem D fragmentiem.[1]

D-dimērs ir laboratoriskais fibrīna veidošanās marķieris.[2] To izmanto venozo trombembolisko komplikāciju (sarežģījumu) diagnostikā kopā ar instrumentālām metodēm. D-dimēru paaugstināta koncentrācija asinīs liecina par aktīvi noritošiem trombu veidošanās procesiem, taču nenorāda uz tromba lokalizāciju. Tomēr paaugstinātu D-dimēru koncentrāciju var novērot arī pie dažiem citiem stāvokļiem, piemēram, pie ļaundabīgiem jaunveidojumiem, infekciozi-iekaisīgiem procesiem, grūtniecības laikā, veciem cilvēkiem.[2]

Lai diagnosticētu trombozi, var veikt asins analīzi, lai noteiktu D-dimēra koncentrāciju.[3] Kopš D-dimēra diagnostikas ieviešanas deviņdesmitajos gados, tā ir kļuvusi par nozīmīgu pārbaudi, ko veic cilvēkiem ar aizdomām par trombotiskiem traucējumiem, piemēram, vēnu trombemboliju.[4][5] Ja negatīvs rezultāts praktiski izslēdz trombozi, pozitīvs rezultāts var liecināt par trombozi, bet neizslēdz citus iespējamos cēloņus.[6] Tāpēc tās galvenais pielietojums ir izslēgt trombembolisku slimību, ja tās iespējamība ir maza.[7][8]

D-dimēra veidošanās labot šo sadaļu

 
D-dimēru testēšanas principi

Aktivējoties asins recēšanas sistēmai, veidojas ferments trombīns, kurš pārvērš fibrinogēnu fibrīnā dezAA, kas ir spējīgs spontāni polimerizēties. Vispirms formējas šķīstošie fibrīna kompleksi ar fibrinogēnu, pēc tam šķīstošie dažādu garumu fibrīna oligomēri, kuru galotnēs atrodas fibrinogēna molekulas. Šādi kompleksi un oligomēri ir šķīstošais fibrīns. Tālāk oligomēri paliek arvien garāki un rodas protofibrillas, kas pēc kritiskā garuma sasniegšanas laterāli asociējas, veidojoties fibrillām. Fibrillas zarojas un galu galā formē trīsdimensiju fibrīna tīklu, kas ir jebkura tromba karkass. Paralēli ar fibrinogēna aktivēšanos trombīns aktivē XIII faktoru, kurš stabilizē fibrīnu ar starpmolekulāro kovalento saišu formēšanu starp perifēriskiem kaimiņmolekulu D-domēniem. Jau līmenī, kad fibrīns vēl ir oligomērs, notiek plazmogēna aktivēšana par aktīvo plazmīnu, kurš sašķeļ polimēro fibrīnu ar gala produktu — E-fragmīna un D-dimēra veidošanos.[9]

Analīzes noņemšana labot šo sadaļu

Analīzi ņem ar slēgto sistēmu. Izmanto vacuette ("vakutaineris") ar zilo vāciņu vai monovette stobriņu ar zaļo vāciņu. Stobriņi ir ar antikoagulantu Na citrātu 3,8 %.[10] Kad analīzi noņem asins stobriņā, asinis ir jāsamaisa ar antikoagulantu[10] rotējot stobriņu uz vienu un otru pusi, bet nekratot.

D-dimēri patoloģiju gadījumos labot šo sadaļu

D-dimēri kopā ar šķīstošo fibrīnu ir molekulāri marķieri dažādu slimību asinsvadu komplikācijām, piemēram, cukura diabēta gadījumos. Cukura diabētu mēdz pavadīt asinsreces sistēmas aktivēšanās un paaugstināts sirds-asinsvadu slimību risks.[9]

Atsauces labot šo sadaļu

  1. ↑ Adam SS, Key NS, Greenberg CS (March 2009). "D-dimer antigen: current concepts and future prospects". Blood 113 (13): 2878–2887. doi:10.1182/blood-2008-06-165845. PMID 19008457.
  2. ↑ 2,0 2,1 Воробьёва Н. М., Панченко Е. П., Добровольский А. Б., Титаева Е. В., Ермолина О. В., Балахонова Т. В., Хасанова З. Б., Постнов А. Ю., Кириенко А. И. Факторы, ассоциирующиеся с повышением Д-димера у больных венозными тромбэмболическими осложнениями. Российский кардиологический журнал - № 4 (96), 2012.
  3. ↑ Khan, Faizan; Tritschler, Tobias; Kahn, Susan R; Rodger, Marc A (2021). "Venous thromboembolism". The Lancet. doi:10.1016/s0140-6736(20)32658-1. ISSN 0140-6736. PMID 33984268.
  4. ↑ Khan, Faizan; Tritschler, Tobias; Kahn, Susan R; Rodger, Marc A (2021). "Venous thromboembolism". The Lancet. doi:10.1016/s0140-6736(20)32658-1. ISSN 0140-6736. PMID 33984268.
  5. ↑ Ponti, G; Maccaferri, M; Ruini, C; Tomasi, A; Ozben, T (2020). "Biomarkers associated with COVID-19 disease progression.". Critical Reviews in Clinical Laboratory Sciences 57 (6): 389–399. doi:10.1080/10408363.2020.1770685. ISSN 1040-8363. PMC 7284147. PMID 32503382.
  6. ↑ Ponti, G; Maccaferri, M; Ruini, C; Tomasi, A; Ozben, T (2020). "Biomarkers associated with COVID-19 disease progression.". Critical Reviews in Clinical Laboratory Sciences 57 (6): 389–399. doi:10.1080/10408363.2020.1770685. ISSN 1040-8363. PMC 7284147. PMID 32503382.
  7. ↑ Asakura, Hidesaku; Ogawa, Haruhiko (2020). "COVID-19-associated coagulopathy and disseminated intravascular coagulation". International Journal of Hematology 113 (1): 45–57. doi:10.1007/s12185-020-03029-y. ISSN 0925-5710. PMC 7648664. PMID 33161508.
  8. ↑ Khan, Faizan; Tritschler, Tobias; Kahn, Susan R; Rodger, Marc A (2021). "Venous thromboembolism". The Lancet. doi:10.1016/s0140-6736(20)32658-1. ISSN 0140-6736. PMID 33984268.
  9. ↑ 9,0 9,1 Луговской Э.В., Ефимов Д.А., Гриценко П.Г., Колесникова И.Н., Луговская Н.Э., Литвинова Л.М., Костюченко Е.П., Ефимов А.С., Комисаренко С.В.. Растворимый фибрин и D-димер как молекулярные маркеры сосудистых осложнений у больных сахарным диабетом. Reports of the National Academy of Sciences of Ukraine, 2009, №12. ISSN 1025-6415
  10. ↑ 10,0 10,1 D-dimēri Arhivēts 2013. gada 5. oktobrī, Wayback Machine vietnē.. Centrālā laboratorija
Saturs iegūts no "https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=D-dimērs&oldid=3784873"