Džungārijas haniste (mongoļu: Зүүнгарын хаант улс, Zuungaryn khaant uls, ᠵᠡᠭᠦᠨ ᠭᠠᠷ ᠤᠨ ᠬᠠᠭᠠᠨᠲᠣ ᠣᠯᠣᠰ) bija Centrālāzijas valsts, kas pastāvēja no 1635. līdz 1758. gadam. Tās pamatteritorija bija Džungārijas baseins, no kuras džungāru karaspēks iekaroja citas zemes mūsdienu Kazahstānas, Krievijas Federācijas un Ķīnas Tautas Republikas teritorijā. Hanistē valdīja mongoļu oiratu izcelsmes dinastija, kas tiek uzskatīta par pēdējo mongoļu nomadu dinastiju pasaulē.

Džungārijas haniste (sārtā krāsā) un tās kari ar Cjinu dinastijas pārvaldīto Ķīnu.

Džungārijas hani labot šo sadaļu

 
Pēdējais Džungārijas hans Davāčs ķīniešu gūstā (pēc 1755).
  • Bātars (Эрдэнэбаатар) 1634.–1656.
  • Senge (Сэнгэ) 1656.-1670
  • Galdans ('Галдан Бошигт) 1670-1697
  • Cevangs Rabtans (Цэвээнравдан) 1697.–1727.
  • Galdans Cerens (Галданцэрэн) 1727.- 1745.
  • Cevangs Dordže Namdžals (Цэвээндоржнамжил) 1745.- 1750.
  • Lama Dordže (Лхамдаржаа) 1750.-1752.
  • Davāčs (Даваач) 1753-1755