Džordžs Soross

Ungāru izcelsmes amerikāņu uzņēmējs un investors

Džordžs Soross jeb Ģerģs Šorošs (angļu: George Soros, ungāru: Soros György; dzimis Ģerģs Švarcs (ungāru: Schwartz György) 1930. gada 12. augustā Budapeštā) ir Ungārijas ebreju izcelsmes ASV biznesa magnāts,[2][3] investors, filozofs un filantrops.

Džordžs Soross
George Soros
Džordžs Soross
Personīgā informācija
Dzimis 1930. gada 12. augustā (90 gadi)
Valsts karogs: Ungārija Budapešta, Ungārija
Pilsonība Karogs: Amerikas Savienotās Valstis ASV[1]
Tautība ebrejs
Nodarbošanās Uzņēmējs

Džordžs Soross Vikikrātuvē

Džordžs Soross ir Soros Fund Management priekšsēdētājs. Dž. Sorosa kopējie īpašumi 2011. gadā novērtēti ar 22 miljardiem ASV dolāru, bet 2021. gada aprīlī vērtējums bija 8,6 miljardi ASV dolāru (288. vieta miljardieru sarakstā).[1]

Laikā no 1979. līdz 2011. gadam viņš ir ieguldījis 8 miljardus ASV dolāru ar cilvēktiesībām, sabiedrības veselību un izglītību saistītos projektos. Viņš bija viena no nozīmīgākajām personām pārejā no komunisma uz kapitālismu Ungārijā (1984—1989).[4] Tāpat sniedza Eiropā visu laiku lielāko dotāciju augstākajām mācību iestādēm — Centrāleiropas universitātē Budapeštā.[5]

BiogrāfijaLabot

Dž. Soross ir dzimis vidēji pārtikušā Budapeštas ebreju ģimenē. Viņa tēvs bija advokāts un pazīstams esperanto valodas pārzinātājs, viņš rediģēja esperanto literāro žurnālu Literatura Mondo. Ģimenē runāja esperanto valodā, tādējādi tā kļuva par viņa dēlu dzimto valodu.[6] 1936. gadā ģimene mainīja uzvārdu "Švarcs" uz ungārisko "Šorošs".

1947. gadā, pēc Otrā pasaules kara (tajā gāja bojā lielākā daļa Ungārijas ebreju) Dž. Soross pārcēlās dzīvot uz Lielbritāniju. Ieguvis izglītību Londonas Ekonomikas skolā (London School of Economics) (beidzis 1952. gadā). Strādājis fabrikā, arī par komivojažieri, līdz ieguvis darba vietu finanšu uzņēmumā Singer & Friedlander.[7]

1956. gadā Dž. Soross pārcēlās uz ASV, kur Volstrītā sāka aktīvi darboties finanšu jomā, vērtspapīru tirdzniecībā. 1969. gadā viņš izveidoja investīciju fondu Double Eagle, kas vēlāk pārauga par Quantum Group. Uzņēmums nodarbojās ar vērtspapīru un valūtu operācijām un 1990. gadu vidū tā kapitāls sasniedza 10 miljardus dolāru. Arī nākamajā desmitgadē Dž. Sorosa uzņēmējdarbība bija ar mainīgām sekmēm, tomēr peļņu nesoša. Saskaņā ar Forbes 2011. gada vērtējumu Dž. Soross 81 gada vecumā bija iekļuvis starp 10 bagātākajiem amerikāņiem un viņa īpašumu vērtība tika novērtēta ar 22 miljardiem ASV dolāru, līdz ar to viņš tika iekļauts arī starp 50 bagātākajiem pasaules cilvēkiem. Tomēr 2021. gada aprīlī viņa īpašumā bija vairs tikai 8,6 miljardi ASV dolāru, ienemot 288. vietu miljardieru sarakstā.[1]

Filantropijas darbībaLabot

1979. gadā Dž. Soross uzsāka filantropijas darbību, atbalstot stipendijas melnādainajiem studentiem Keiptaunas universitātē Dienvidāfrikā un Austrumeiropas disidentiem studijām ārzemēs. Pēc tam sekoja arī citi pasākumi,[8] līdz 1993. gadā Dž. Soross nodibināja fondu Open Society Foundations ar mērķi finansiāli atbalstīt pilsoniskās sabiedrības grupas visā pasaulē, veicināt taisnīgumu, izglītību, sabiedrības veselību un neatkarīgus plašsaziņas līdzekļus.[9] Soross šajā fondā ieguldīja savus līdzekļus, kas līdz 2017. gadam sasniedza jau 32 miljardus ASV dolāru.[7]

Sazvērestības teorijasLabot

Par Dž. Sorosu bieži tiek radītas sazvērestības teorijas, apsūdzot viņu kā finanšu krīžu izraisītāju ar mērķi gūt peļņu no valūtas svārstībām un citām krīžu izraisītām pārmaiņām. Tāpat ir politiskie spēki, kas mudina apšaubīt arī Dž. Sorosa filantropijas mērķus, neskatoties uz viņa ieguldījumu demokrātijas veicināšanā.[10][11]

AtsaucesLabot

  1. 1,0 1,1 1,2 Forbes.com. «George Soros». Forbes 400 Richest Americans. Forbes.com, Sep 2011. Skatīts: 2011. gada 6. oktobris.
  2. «Latin America Efforts Honored». South Florida Sun-Sentinel (Fort Lauderdale). 1998. gada 4. jūnijs. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2013-05-27. Skatīts: 2011. gada 18. oktobris.
  3. Guy Rolnik. «Business magnate George Soros: I'm afraid to come to Israel». Haaretz (Tel Aviv), 2002. gada 4. februāris. Skatīts: 2011. gada 18. oktobris.
  4. Murphy, Brendan (July 1993). "Finance: The Unifying Theme". The Atlantic (Washington, DC). ISSN 1072-7825.
  5. "Hungary: Soros Donates $250 Million to University in Budapest". IPR Strategic Business Information Database. Info Prod Research. October 16, 2001.
  6. «How Do You Say ‘Billionaire’ in Esperanto?». The New York Times.
  7. 7,0 7,1 «The Life of George Soros». georgesoros.com.
  8. «https://www.opensocietyfoundations.org/who-we-are/our-history». Open Society Foundations.
  9. «Open Society Foundation mission and values». Open Society Foundations.
  10. «George Soros and the Demonization of Philanthropy». theatlantic.com.
  11. «George Soros is a favorite target of the right — here's how that happened». Business Insider.

Ārējās saitesLabot