Džeimss Meitlands "Džimijs" Stjuarts (angļu: James Maitland Stewart; dzimis 1908. gada 20. maijā, miris 1997. gada 2. jūlijā) bija amerikāņu aktieris.

Džeimss Stjuarts
James Stewart
Džeimss Stjuarts
Dzimis 1908. gada 20. maijā
Valsts karogs: Amerikas Savienotās Valstis Indiāna, Pensilvānija, ASV
Miris 1997. gada 2. jūlijā (89 gadu vecumā)
Valsts karogs: Amerikas Savienotās Valstis Beverlihilsa, Kalifornija, ASV[1]
Nodarbošanās aktieris
Darbības gadi 1932—1991

Viņš filmējās vairākās filmās, kas atzītas par kino klasiku. Tai skaitā filmās "Misters Smits brauc uz Vašingtonu", "Filadelfijas stāsts", Harvey, "Brīnišķā dzīve", Shenandoah, "Logs uz sētu", "Virve", "Cilvēks, kas zināja pārāk daudz", "Veikaliņš aiz stūra", "Vīrs, kurš nošāva Libertiju Volensu" un Vertigo. Aktieris piecas reizes nominēts Amerikas Kinoakadēmijas balvai un vienreiz to arī ieguva (1941. gadā kā labākais aktieris par lomu filmā "Filadelfijas stāsts"). 1985. gadā saņēma mūža ieguldījuma balvu. Vēl Džeimss Stjuarts saņēmis vienu Zelta globusa balvu (trīs nominācijas) un divreiz nominēts BAFTA kino balvai.

1999. gadā Amerikas Kinoinstitūts (AFI) ierindoja Stjuartu trešajā vietā "AFI 100 gadi... 100 zvaigznes" (izcilākās vīriešu kārtas zvaigznes) sarakstā.[2]

Biogrāfija labot šo sadaļu

No 1932. līdz 1933. gadam piedalījās vairākos nesekmīgos Brodvejas teātru iestudējumos, vairākumā gadījumu kritiķi izcēla tieši Stjuartu. Tas palīdzēja noslēgt 1934. gadā līgumu ar Metro-Goldwyn-Mayer. Kino debitēja 1935. gadā ar lomu filmā The Murder Man, kurā filmējās ar Spenseru Treisiju. Viņu izīrēja studijai Columbia Pictures divām Frenka Kapras filmām: You Can’t Take It with You (1938) un "Misters Smits brauc uz Vašingtonu" (1939). Šīs lomas izrādījās nozīmīgas viņa turpmākās karjeras attīstībā. Par lomu filmā "Misters Smits brauc uz Vašingtonu", kurā viņš attēloja kautrīgu, ideālistisku, jaunu senatoru, kas cīnās pret korupciju, viņu pirmoreiz nominēja Amerikas Kinoakadēmijas balvai. Amerikas Kinoakadēmijas balvu saņēma nākamajā gadā par lomu citā klasikā — "Filadelfijas stāsts" (1940).

 
Stjuarts filmas "Logs uz sētu" reklāmas rullītī

1941. gada martā iestājās bruņotajos spēkos, dienēja Gaisa kājniekos (Air Corps), nolidoja vairāk par 1800 stundām. Vairākas reizes apbalvots. Pirmā loma pēc atgriešanās Holivudā bija Kapras filmā "Brīnišķā dzīve" (1946), kas kļuvusi par Ziemassvētku klasiku. Par lomu tajā trešo reizi nominēts Amerikas Kinoakadēmijas balvai. Sasniedzot 40 gadu vecumu, kļuva skaidrs, ka vairs nevarēs saglabāt "naivā, jaunā, nevainīgā" cilvēka tēlu, kādu radīja pirmskara filmās. Izveidoja jaunu tēlu ar režisoru Alfreda Hičkoka un Entonija Manna palīdzību. Filmējies četrās Hičkoka filmās, no kurām "Virve" (1948) un "Cilvēks, kas zināja pārāk daudz" (1956) tiek uzskatītas par labām, savukārt "Logs uz sētu" (1954) un Vertigo (1958) tiek uzskatītas par meistardarbu. Ar Mannu sadarbojās astoņās filmās, no kurām sešas bija vesterni, tai skaitā Winchester '73 (1950) un The Man from Laramie (1955). Par vienu no Stjuarta populārākajām filmām tiek uzskatīta 1954. gada Manna biogrāfiskā filma The Glenn Miller Story (1954).

1950. gadā vēlreiz nominēts Amerikas Kinoakadēmijas balvai, šoreiz par lomu filmā Harvey. Vēl filmējies tādās filmās kā The Stratton Story (1949), The Greatest Show on Earth (1952), The Spirit of St. Louis (1957), "Slepkavības anatomija" (1959, nominācija Amerikas Kinoakadēmijas balvai), "Vīrs, kurš nošāva Libertiju Volensu" (1962) un The Flight of the Phoenix (1965). 1984. gadā saņēmis Kinoakadēmijas goda balvu. Pēdējā loma bija tēla ieskaņošana 1991. gada animācijas filmā An American Tail: Fievel Goes West.

Atsauces labot šo sadaļu

  1. «James Stewart, the Hesitant Hero, Dies at 89». The New York Times. 1997. gada 3. jūlijā. Skatīts: 2015. gada 9. jūlijā.
  2. «America's Greatest Legends». Amerikas Kinoinstitūts. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2011. gada 16. jūlijā. Skatīts: 2013. gada 24. jūlijā.

Ārējās saites labot šo sadaļu