Dīķgliemeži
Dīķgliemeži (Lymnaeidae) ir gliemežu klases dzimta, kas iekļauj sevī saldūdenī dzīvojošus gliemežus. Šī dzimta piedēvēta franču izcelsmes amerikāņu zoologam Konstantīnam Rafineskam, kurš 1815. gadā izveidoja Lymnidia apakšdzimtu. Šīs dzimtas pārstāvji ir plaši izplatīti pasaules saldūdens baseinos, ieskaitot Latviju (Latvijā ir zināmas 6 vai 7 dīķgliemežu sugas). Ģeohronoloģiski dīķgliemeži ir zināmi no juras perioda līdz mūsdienām.
| Dīķgliemeži Lymnaeidae Rafinesque, 1815 | |
|---|---|
 Dīķgliemezis Lielais dīķgliemezis | |
| Klasifikācija | |
| Valsts | Dzīvnieki (Animalia) |
| Virstips | Spirālveidīgie (Lophotrochozoa) |
| Tips | Gliemji (Mollusca) |
| Klase | Gliemeži (Gastropoda) |
| Apakšklase | Dažādžauņi (Heterobranchia) |
| Infraklase | Eitineiras (Euthyneura) |
| Virskārta | Saldūdens plaušgliemeži (Hygrophila) |
| Virsdzimta | Limneoīdejas (Lymnaeoidea) |
| Dzimta | Dīķgliemeži (Lymnaeidae) |
| Sinonīmi | |
| Basommatophora, pamatacu plaušgliemeži | |
| Iedalījums | |
 Dīķgliemeži Vikikrātuvē | |
Apraksts
labot šo sadaļuČaula parasti ir savīta pa labi, retās reizēs pa kreisi. Tā ir ovāli iegarena vai izstiepta, bet gals vairāk vai mazāk nosmailināts. Kolumellas ass ir sabiezināta ar čaulas nogulsnējumu, un parasti ir savīta vai savērpta. Peristoma ir plāna un asa. Čaula ir klāta ar ragvielas periostraku vai epidermu. Īpatņiem ir īsa, plata, apaļīga pēda. Galva balsta velumu, kurš ir saglabājies no kāpura stadijas. Taustekļi ir saplacināti, trīsstūrveidīgi. Acis ir sēdošas uz to iekšējā pamata. Mutē ir liels augšējais un divi mazāki šauri sānu žokļi. Radulas (rīvītes) centrālais zobs ir ar vienu pauguriņu, sānu zobi ar diviem vai trim pauguriņiem, bet malējie − zoboti. Zobi pārsedzas ar daudzām (80-100) rindām. Vienā rindā ir virs 60 maziņiem zobiņiem, ar bazālo daļu, kura parasti ir kvadrātveidīga, un vainaga daļu ar pauguriņiem.
Olas tiek atliktas desveidīgās masās, kuras ir caurspīdīgas un želejveidīgas, ja vien tās nav klātas ar aļģēm vai detrītu. Tās mēdz piestiprināties pie zariem, akmeņiem, ūdensaugu lapām vai kādiem citiem ērtiem priekšmetiem. Kad apvalks ir noformējies, tajā izvietojas daudz (reizēm virs 100), mazu, sākumā gaiši pelēku vai hialīna, pēc tam, kad apvalks ir izveidojies, dzeltenīgu oliņu. Mazuļi izšķiļas no oliņām čaulās ar mazāk, kā diviem vijumiem, kurām ir gandrīz lodveida forma. Dzīvniekam augot, čaula palielinās izmēros un iegūst tipisku, lielākajai dzimtas ģinšu daļai raksturīgu izstiepto formu.[1]
Sistemātika
labot šo sadaļuDīķgliemežu dzimtā ir iekļautas šādas apakšdzimtas un tajās neiekļautās ģintis[2]:
- dzimta: Lymnaeidae Rafinesque, 1815
- ģints: Delminiella Kochansky-Devidé & Slišković, 1972 †
- ģints: Eosuccinea X.-H. Yu, 1987 †
- ģints: Hiscerus Gorjanović-Kramberger, 1923 †
- ģints: Lutrilimnea D.W. Taylor, 1981 †
- ģints: Pleurolimnaea Meek, 1866 †
- ģints: Telankhedilymnaea Delvene, Munt, S. Paul & Gangopadhyay, 2024 †
- ģints: Velutinellus Marinescu, 1970 †
- apakšdzimta: Amphipepleinae Amphipepleinae Pini, 1877
- apakšdzimta: Lymnaeinae Rafinesque, 1815
- apakšdzimta: Valencienniinae Gorjanović-Kramberger, 1923 †
(†) — izmirušu organismu grupa.
Atsauces
labot šo sadaļu- ↑ Aurele La Rocque, (1968) Pleistocene Mollusca of Ohio, Bulletin 62 (Four volume set), part 3, 434. lpp.
- ↑ Molluscabase