Dēvanāgarī
Dēvanāgarī (sanskritā: देवनागरी, SSTA: Dēvanāgarī) ir rakstības sistēma, ko lieto atsevišķi vai kopā ar citām rakstu sistēmām vairākās Indijas valodās, ieskaitot sanskritu, hindi, marathu, sindhu, bihāri, bhili, marvaru, konkanu, bhodžpūru, nepāliešu, nevaru valoda Nepālā un dažreiz kašmiriešu un romu valodā. Raksta un lasa no kreisās uz labo pusi.
Izcelsme
labot šo sadaļuDēvanāgarī raksts cēlies ap m.ē. 1200. gadu no Sidhamas raksta, pamazām nomainot agrāko, ļoti līdzīgo Šārada rakstu (ko turpināja paralēli lietot Kašmīrā). Abi ir tieši pēcteči Guptas rakstam, kas savukārt cēlies no Brāhmī raksta, kas lietots jau 3. gadsimtā p.m.ē.; Nāgarī raksts parādījās ap 8. gadsimtu kā austrumu variants Guptas rakstam, līdztekus Šāradas rakstam, kas ir tā rietumu variants. Brāhmī raksta pēcteči veido brahmiešu saimi, iekļaujot alfabētus, ko lieto daudzās citās dienvidu un dienvidaustrumu Āzijas valodās.
Patskaņi
labot šo sadaļu| Burts | Burts ar “प्” | Izruna | Izruna ar / p / | SSTA atbilsme | ITRANS atbilsme | Izruna latviešu valodā |
| अ | प | [ə] / [a] | [pə] / [pa] | a | a | Kā vārdā aka |
| आ | पा | [ɑː] | [pɑː] | ā | A | Kā vārdā ārā |
| इ | पि | [i] | [pi] | i | i | Kā vārdā ir |
| ई | पी | [iː] | [piː] | ī | I | Kā vārdā īve |
| उ | पु | [u] | [pu] | u | u | Kā vārdā upe |
| ऊ | पू | [uː] | [puː] | ū | U | Kā vārdā ūdens |
| ए | पे | [eː] / [ei̯] | [peː] / [pei̯] | e | e | Kā vārdā teika |
| ऐ | पै | [əi̯] / [ai̯] | [pəi̯] / [pai̯] | ai | ai | Kā vārdā aina |
| ओ | पो | [οː] / [ou̯] | [poː] / [pou̯] | o | o | Kā vārdā souls |
| औ | पौ | [əu̯] / [au̯] | [pəu̯] / [pau̯] | au | au | Kā vārdā augs |
| ऋ | पृ | [ɻ] | [pɻ̩] | ṛ | R | Kā vārdā krist |
| ॠ | पॄ | [ɻ̩ː] | [pɻ̩ː] | ṝ | RR | Kā vārdā bargs |
| ऌ | पॢ | [l̩] | [pl̩] | ḷ | LR | Kā vārdā klīst |
| ॡ | पॣ | [l̩ː] | [pl̩ː] | ḹ | LRR | Kā vārdā spalgs |
Līdzskaņi
labot šo sadaļu| Troksneņi | |||||
|---|---|---|---|---|---|
| Nebalsīgie Bez piedvesmas |
Nebalsīgie Ar piedvesmu |
Balsīgie Bez piedvesmas |
Balsīgie Ar piedvesmu |
Nāseņi | |
| Velveņi | क (k) [kə] Kā vārdā kas |
ख (kh) [khə] Kā vārdā kuš! |
ग (g) [gə] Kā vārdā gads |
घ (gh) [gɦə] Uzsvērts [gə] |
ङ (ṅ) [ŋə] Kā vārdā kungs |
| Aukslējeņi | च (c) [cə] Kā vārdā pušķis |
छ (ch) [chə] Kā vārdā šķaudīt |
ज (j) [ɟə] Kā vārdā režģis |
झ (jh) [ɟɦə] Uzsvērts [ɟə] |
ञ (ñ) [ɲə] Kā vārdā gaņģis |
| Retrofleksie | ट (ṭ) [ʈə] Kā vārdā likta |
ठ (ṭh) [ʈhə] Uzsvērts [ʈə] |
ड (ḍ) [ɖə] Kā vārdā Magda |
ढ (ḍh) [ɖɦə] Usvērts [ɖə] |
ण (ṇ) [ɳə] Kā vārdā akna |
| Zobeņi | त (t) [t̪ə] Kā vārdā tas |
थ (th) [t̪hə] Kā vārdā tu?! |
द (d) [d̪ə] Kā vārdā dēļ |
ध (dh) [d̪ɦə] Kā vārdā durvis |
न (n) [nə] Kā vārdā nē |
| Lūpeņi | प (p) [pə] Kā vārdā pie |
फ (ph) [phə] Kā vārdā putns |
ब (b) [bə] Kā vārdā bet |
भ (bh) [bɦə] Kā vārdā būt |
म (m) [mə] Kā vārdā mēs |
| Skaneņi | ||||
|---|---|---|---|---|
| Aukslējeņi | Retrofleksie | Zobeņi/ Smaganeņi |
(Lūp)velveņi/ Rīkleņi | |
| Puspatskaņi | य (y) [jə] Kā vārdā ja |
र (r) [rə] Kā vārdā re |
ल (l) [lə] Kā vārdā lai |
व (v) [ʋə] Kā vārdā vai |
| Šņāceņi | श (ś) [ʃə] Kā vārdā šis |
ष (ṣ) [ʂə] Kā vārdā kša |
स (s) [sə] Kā vārdā suns |
ह (h) [ɦə] Kā vārdā aha |
Piezīme: izrunas piemēri latviešu valodā tikai aptuveni apraksta patieso attiecīgo skaņu izrunu sanskritā. Burtus ar . (punktu) apakšā izrunā, pieliekot mēles galu pie aukslēju pašas augšas. Bet burtus, kam seko h, izrunā ar piedvesmu.
Skaitļa vārdi
labot šo sadaļu| ० | १ | २ | ३ | ४ | ५ | ६ | ७ | ८ | ९ |
| 0 | 1 | 2 | 3 | 4 | 5 | 6 | 7 | 8 | 9 |
Ārējās saites
labot šo sadaļu
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Dēvanāgarī.
