Dārfūra (arābu: دارفور;‎ Dārfūr — ‘furu zemes’) ir reģions Sudānas rietumos. No 17. līdz 19. gadsimtam pastāvēja kā neatkarīgs Dārfūras sultanāts, bet pēc tam bija daļa no Britu impērijas Āfrikas kolonijām. Dārfūra sastāv no trim federālajām zemēm: Rietumdārfūras, Dienviddārfūras un Ziemeļdārfūras. Šos reģionus kopš 2006. gada pārvalda Transnacionālā Dārfūras reģionāla pārvalde. Sudānas valdības uzsāktais karš pret etniskajām grupām, kas nepieder pie arābiem, ir novedis pie tā, ka Darfūrā kopš 2003. gada valda humanitārā krīze.

Dārfūra Sudānas kartē (iekrāsota tumšākā krāsā Sudānas rietumos)

Reģiona kopējā platība ir apmēram 493 180 kvadrātkilometri, kas atbilst Spānijas platībai.[1] Lielākoties teritoriju aizņem kristāliskais Dārfūras plato un vulkāniskā Marras kalniene.[2] Kopumā raksturīga sausa, smilšaina, akmeņaina zeme. Ziemeļos iestiepjas Sahāras tuksnesis.

Kopš 14. gadsimta reģionā valdošā ir islāma reliģija. Vairākus gadsimtus šis reģions pastāvēja kā neatkarīga valsts. Pēc tam to iekaroja Britu impērija un liela ietekme reģionā bija arī Osmaņu impērijai. Kad Sudāna 1956. gadā ieguva neatkarību, Dārfūras reģions kļuva par nemierīgu reģionu. Tam par pamatu kalpoja gan tas, ka šis reģions robežojās ar vairākām kaimiņvalstīm, gan tas, ka reģionā dzīvoja etniskās grupas, kas nepiederēja pie arābiem. Sudāna atbalstīja paramilitārās grupas, kas karoja pret etniskajām grupām, kas nepiederēja pie arābiem.

Piecpadsmit gadus ilga karadarbība pret Dārfūras iedzīvotājiem 2003. gadā noveda pie Dārfūras konflikta un starptautiskās sabiedrības iejaukšanās. Karadarbības rezultātā Darfūrā 300 000 cilvēku gāja bojā, bet vairāk kā 2,5 miljoni devās bēgļu gaitās.[3] Situācija Dārfūras reģionā joprojām ir nestabila.

  1. Sudānas ģeogrāfija Arhivēts 2011. gada 5. oktobrī, Wayback Machine vietnē. (angliski)
  2. Pasaules zemes un tautas. Ģeogrāfijas vārdnīca. Rīga: 1978, Zvaigzne, 661. lpp.
  3. CNN U.N.: 100,000 more dead in Darfur than reported (22.04.08.) (angliski)