Citronhaizivs (Negaprion brevirostris) ir rekviēmhaizivju dzimtas haizivs suga, kas parasti dzīvo krastu tuvumā.

Citronhaizivs
Negaprion brevirostris (Poey, 1868)
Citronhaizivs
Klasifikācija
ValstsDzīvnieki (Animalia)
TipsHordaiņi (Chordata)
KlaseSkrimšļzivis (Chondrichthyes)
VirskārtaHaizivis (Selachimorpha)
KārtaRekviēmhaizivjveidīgās (Carcharhiniformes)
DzimtaRekviēmhaizivju dzimta (Carcharhinidae)
ĢintsCitronhaizivis (Negaprion)
SugaCitronhaizivs (N. brevirostris)
Izplatība
Citronhaizivs Vikikrātuvē

Lai gan tā nemēdz būt agresīva, tās izmēri, kas var būt līdz pat aptuveni 3 m garumam, to padara bīstamu cilvēkiem (ir fiksēti tikai daži uzbrukumi, bet neviens no tiem nav bijis letāls).

Taksonomija labot šo sadaļu

Citronhaizivi pirmoreiz nosauca un aprakstīja Felope Pouijs 1868. gadā. Sākotnēji viņš to nodēvēja par Hypoprion brevirostris, bet vēlāk - par Negaprion brevirostris. Citronhaizivs ir parādījusies literatūrā arī kā Negaprion fronto, Carcharias fronto, Carcharias brevirostris, Carcharhinus brevirostris.

Apraksts labot šo sadaļu

Citronhaizivs tā nosaukta savas dzeltenīgās nokrāsas dēļ, kura ir izteiktāka nekā citām haizivīm. Tās aizmugurējās muguras spuras būtībā ir tikpat lielas kā priekšējās muguras spuras. Tai ir asi zobi, kuri labi noder tādu mazu, slidenu medījumu saķeršanai, kā zivis. Tā mēdz baroties naktīs, un tai ir daudz tīklenes konusu, kas dod tai asu krāsu uztveri.

Dzīvesvieta labot šo sadaļu

Citronhaizivis dzīvo seklos tropiskos ūdeņos ar smilšainu vai akmeņainu dibenu. Šīs haizivis mēdz dzīvot iekš vai pie seklūdens mangrovēm. Viens pieņēmums ir tāds, ka citronhaizivis izvēlas mangroves medījumu pārpilnības dēļ; otrs pieņēmums apgalvo, ka tas ir drošs patvērums no pieaugušām citronhaizivīm, kuras reizēm barojas ar jaunākajām citronhaizivīm.