Citoplazmatiskā vīrišķā sterilitāte

Citoplazmatiskā vīrišķā sterilitāte ir parādība, kad augam ir sterili putekšņi, bet sievišķie vairošanās orgāni ir normāli. Augs spēj apputeksnēties ar cita auga putekšņiem. Šī parādība var izpausties vairākās formās:

  • putekšnīcas nemaz neattīstās;
  • putekšnīcas attīstās, bet tajās nav putekšņu vai tie ir sterili;
  • izveidojas normāli putekšņi, bet putekšnīcas neuzplīst.[1]

Citoplazmiskā vīrišķā sterilitāte ir ģenētiski noteikta, to regulē gan kodola gēni, gan mitohondrionālie gēni. Tā iedzimst tikai pa mātes līniju. Metodi izmanto dekoratīvo augu selekcijā, jo pēcnācējiem ar vīrišķo sterilitāti neveidojas augļi, tādēļ ziedi ilgāk saglabājas svaigi. Tā ir nozīmīga arī citu augu selekcijā, atvieglojot krustošanu. Izvēloties augus ar citoplazmatisko vīrišķo sterilitāti par mātes augiem, tiem nav jāveic kastrēšana. Īpaši nozīmīgi tas ir augiem ar maziem ziediem, kur kastrēšana ir grūti veicama.[2]

  1. Misiņa M., Loža V. 1991. Ģenētika ar selekcijas pamatiem. Rīga, Zvaigzne. 191.—193. lpp
  2. Acquaah G. 2007. Principles of Plant Genetics and Breeding. Blackwell publishing. p. 70-73