Cilvēkmīlestības kolonijas

Cilvēkmīlestības kolonijas (nīderlandiešu: Koloniën van Weldadigheid) ir speciāli iekārtotas apdzīvotās vietas sabiedrības nabadzīgākajiem slāņiem, kas tika ierīkotas Nīderlandē pēc Napoleona kariem 19. gadsimta pirmajā pusē. Tās radīja 1818. gadā dibināta Cilvēkmīlestības biedrība (Maatschappij van Weldadigheid), kuru vadīja ģenerālis Johanness van den Boshs (Johannes van den Bosch, 1780—1844), vēlākais Holandiešu Ostindijas (tagad Indonēzija) ģenerālgubernators. Izveidotās kolonijas raksturo 19. gadsimta valdošās idejas par sociālo rehabilitāciju.

Cilvēkmīlestības kolonijas (Benilukss)
Frederiksorda-Vilhelminaorda
Frederiksorda-Vilhelminaorda
Vēnheizena
Vēnheizena
Vortelkolonīja
Vortelkolonīja
Cilvēkmīlestības kolonijas
Apzīmējumi
Oficiālais nosaukums: Cilvēkmīlestības kolonijas
Tips Kultūra
Kritērijs ii, iv
Iekļauts 2021. gads
Aizsardzības nr. 1555rev
Valsts Karogs: Nīderlande Nīderlande
Karogs: Beļģija Beļģija
Platība 2012 ha

2021. gadā četras no kolonijām (trīs Nīderlandes ziemeļos (Frederiksorda (Frederiksoord), Vēnheizena (Veenhuizen) un Vilhelminaorda (Wilhelminaoord)) un viena Beļģijas ziemeļos (Vortelkolonīja (Wortel-Kolonie)) tika iekļautas UNESCO Pasaules mantijuma sarakstā. Vēnheizenā ierīkots Nacionālais ieslodzījumu vietu muzejs (Gevangenismuseum).

Gelerija labot šo sadaļu

Ārējās saites labot šo sadaļu