Cenu aprēķināšanas metodes
Šis raksts neatbilst pieņemtajiem noformēšanas kritērijiem. Lūdzu, palīdzi uzlabot šo rakstu. Ja ir kādi ieteikumi, vari tos pievienot diskusijā. Vairāk lasi lietošanas pamācībā. |
Šim rakstam ir nepieciešamas atsauces uz ārējiem avotiem. Lūdzu, palīdzi uzlabot šo rakstu, pievienojot vismaz vienu atsauci. Ja ir kādi ieteikumi, vari tos pievienot diskusijā. Vairāk lasi lietošanas pamācībā. Meklēt atsauces: "Cenu aprēķināšanas metodes" – ziņas · grāmatas · scholar · brīvi attēli |
Cenu veidošana orientēta uz izmaksām, pieprasījumu un konkurenci.
Pastāv vairākas metodes, taču populārākas ir šādas: 1. Izmaksas, kur ir iekļauta arī peļņa – tā ir pati vienkāršākā metode, kur aprēķina visas izmaksas, firma pieskaita zināmu naudas summu + procentuālo daļu peļņai. Bieži lieto paaugstinātas inflācijas laikā, kad ražotājam jālieto izejvielas un materiāli – tās svārstības; 2. Vidējās izmaksas kopā ar uzcenojumu, kura arī ir vienkārša un populāra metode – tiek pārsvarā informēts par preces izmaksām nekā par pieprasījumu; 3. Vidējās izmaksas kopā ar mērķpeļņu – tā ir balstīta uz izmaksām un noteikto peļņu kopumā; 4. Preces cenas diferenciācijas – tā paredz vairāku cenu noteikšanu vienai un tai pašai precei; 5. Preces patēriņa vērtējums – parasti šo metodi izmanto, lai patērētājs gūst efektu, izmantojot to, nosakot un ieviešot tirgū jaunas preces, nosaka tās cenu; 6. Cenu noteikšana pēc konkurentiem – mazāk ņem vērā ražošanas izmaksas; 7. Gaidāmās peļņas aprēķins – lieto, kad uzņēmums piedāvā slēgt līgumu, parasti veido cenu zemāku nekā tirgū.
Šis ar ekonomiku saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |