Ceļinieks virs miglas jūras

Kaspara Dāvida Frīdriha glezna

Ceļinieks virs miglas jūras (vācu: Der Wanderer über dem Nebelmeer)[4] ir vācu romantisma gleznotāja Kaspara Dāvida Frīdriha eļļas glezna, tapusi ap 1818. gadu.[5] Tā šobrīd atrodas Hamburger Kunsthalle ekspozīcijā Hamburgā, Vācijā.

Ceļinieks virs miglas jūras
Der Wanderer über dem Nebelmeer
Mākslinieks Kaspars Dāvids Frīdrihs Edit this on Wikidata
Gads 1818
Medijs eļļas krāsa, audekls Edit this on Wikidata
Temats Wanderlust Edit this on Wikidata
Izmēri 94.8 cm (37.3 in)[1] × 74.8 cm (29.4 in)[2]
Atrašanās vieta Hamburger Kunsthalle
Inventāra nr. HK-5161 Edit this on Wikidata[3]
Identifikatori 30130298, 32037927 (Depreciated) Bildindex der Kunst und Architektur ID: 00040262, 30130298, 32037927

Glezna vai tās variācija bieži izmantota citu radošu darbu noformējumā.

Gleznas priekšplānā jauns vīrietis stāv pie akmeņainas kraujas ar muguru pret skatītāju. Viņš tērpies tumšzaļā pusmētelī, labajā rokā satvēris spieķi.[6] Viņa matus plivina vējš, ceļotājs veras ainavā, ko klāj bieza miglas jūra. Pa vidu tai redzamas vairākas citas klintis, iespējams, līdzīgas tai, uz kuras stāv pats ceļinieks.[7] Cauri miglas vāliem redzami arī meži, kuri aug pie šīm klintīm. Tālumā kreisajā malā apjaušami augstāki kalni, pārejot līdzenumos labajā pusē. Migla plešas nenosakāmā tālumā, galu galā sajaucoties ar horizontu un kļūstot neatšķirama no mākoņainajām debesīm.[6]

Gleznā apvienoti dažādi elementi no Elbas smilšakmens kalniem Saksijā un Bohēmijā, kas uzskicēti dabā, bet saskaņā ar viņa ierasto praksi, pēc tam pārveidoti glezniecības studijā. Fonā pa labi redzams Cirkelšteins. Kalns fonā pa kreisi varētu būt Rozenbergs vai Kaltenbergs. Klinšu grupa priekšplānā attēlo Gamrigu pie Rātenes. Klintis, uz kurām stāv ceļinieks, ir grupa uz Kaizerkrones.[8]

 
Rīgenas krīta klintis

"Ceļinieks virs miglas jūras" atbilst romantisma stilam un īpaši paša Frīdriha stilam,[9] esot līdzīgs citiem darbiem kā "Rīgenas krīta klintis" un "Ledus jūra". Gorras 2004. gada pētījumā secināts, ka gleznas pamatdoma ir Kanta pašrefleksija, ko izsaka ceļinieka miglas jūrā vērstais skatiens.[7] Dembo 2001. gadā domāja līdzīgi, vērtējot, ka ceļinieks attēlo metaforu par nezināmo nākotni.[10] Gediss 2004. gadā uzskatīja, ka iespaids, ko atstāj ceļinieka pozīcija kraujas augšā uz ainavas fona, ir pretrunīgs, norādot reizē ainavas varenību un indivīda nenozīmīgumu tajā.[6]

Daļa darba nozīmes tiek zaudēta, tulkojot nosaukumu. Vācu valodā nosaukums ir "Wanderer über dem Nebelmeer". Vācu valodā "Wanderer" var apzīmēt gan klejotāju, gan ceļinieku.[11]

  1. «Wanderer über dem Nebelmeer, um 1817». Q169542. Skatīts: 6 maijs 2020.
  2. «Wanderer über dem Nebelmeer, um 1817». Skatīts: 6 maijs 2020.
  3. https://online-sammlung.hamburger-kunsthalle.de/de/objekt/HK-5161; Q169542; pārbaudes datums: 4 februāris 2024.
  4. Arts Council of Great Britain. «The romantic movement. Fifth exhibition to celebrate the tenth anniversary of the Council of Europe, 10 July to 27 September 1959, the Tate Gallery and the Arts Council Gallery, London.». Hathi Trust, 1959. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2017. gada 14. septembrī. Skatīts: 2017. gada 7. oktobrī.
  5. Exhibition Catalogue: Caspar David Friedrich. Die Underling der Romantic in Essen ind Hamburg, Firmer Verlag, München (December 2006), page 267
  6. 6,0 6,1 6,2 John Lewis Gaddis. The Landscape of History. Oxford University Press US, 2004. 1–2. lpp. ISBN 0-19-517157-8.
  7. 7,0 7,1 Michael Edward Gorra. The Bells in Their Silence. Princeton University Press, 2004. xi–xii. lpp. ISBN 0-691-11765-9.
  8. K.-L. Hoch: Caspar David Friedrich und die böhmischen Berge. Dresden 1987
  9. Jessica Gunderson. Romanticism. The Creative Company, 2008. 7. lpp. ISBN 1-58341-613-7.
  10. Ron S. Dembo, Andrew Freeman. The Rules of Risk. John Wiley and Sons, 2001. 10. lpp. ISBN 0-471-40163-3.
  11. Black, Joseph (2010), The Broadview Anthology of British Literature: The Age of Romanticism, Broadview Press, ISBN 978-1-55111-404-0. Atjaunināts: 2011-10-02

Ārējās saites

labot šo sadaļu