Cauruļzobji, cauruļzobju dzimta (Orycteropodidae) ir vienīgā cauruļzobju kārtas (Tubulidentata) dzimta. Lai arī ir atrastas daudzas seno cauruļzobju fosilijas, līdz mūsdienām ir izdzīvojusi tikai viena sugacauruļzobis (Orycteropus afer).[1] Cauruļzobju dzimta ir radusies Āfrikā miocēna sākumā apmēram pirms 6—7 miljoniem gadu.[2] Vēlāk miocēna beigās tā ir izplatījusies arī Eirāzijas kontinentā. Lielākā daļa cauruļzobju sugu izmira pliocēna beigās.[1] Šobrīd ir atrastas vairāk kā 40 seno cauruļzobju fosilie kauli. Visbiežāk tiek atrasti zobu fragmenti, pēdu kauli un nedaudz stilbu kaulu. Ļoti reti izdodas atrast labi saglabājušās fosilijas.[2]

Cauruļzobji
Orycteropodidae (Gray, 1821)
Āfrikas skudrulācis (Orycteropus afer)
Āfrikas skudrulācis (Orycteropus afer)
Klasifikācija
ValstsDzīvnieki (Animalia)
TipsHordaiņi (Chordata)
KlaseZīdītāji (Mammalia)
ApakšklaseDzemdētājzīdītāji (Theria)
InfraklasePlacentāļi (Eutheria)
Augstākā kārtaĀfrikas placentāļi (Afrotheria)
VirskārtaĀfrikas kukaiņēdāji (Afroinsectiphilia)
KārtaCauruļzobju kārta (Tubulidentata)
DzimtaCauruļzobji (Orycteropodidae)
Cauruļzobji Vikikrātuvē

Visiem cauruļzobjiem ir vairākas kopīgas anatomiskas īpašības. Bet to galvenā kopīgā īpašība ir zobi, kas devuši kārtai arī nosaukumu — tie atgādina caurulītes, kas nepārtraukti aug. Zobiem nav ne emaljas, ne sakņu.[3] Sekojošā sistemātika sastādīta 2009. gadā.[1]

  1. 1,0 1,1 1,2 1,3 Lehmann, Thomas (2009). "Phylogeny and systematics of the Orycteropodidae (Mammalia, Tubulidentata)". Zoological Journal of the Linnean Society 155: 649–702. doi:10.1111/j.1096-3642.2008.00460.x
  2. 2,0 2,1 «Aardvarks». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2013. gada 19. oktobrī. Skatīts: 2012. gada 17. maijā.
  3. «Rainforest Aardvark». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2013. gada 26. jūlijā. Skatīts: 2014. gada 10. janvārī.

Ārējās saites

labot šo sadaļu