Cēges fon Manteifeli

Cēge fon Manteifels (vācu: Zoege von Manteuffel) jeb Manteifels (Manteuffel) saukts Cēge (Szoege) vai Manteifels-Cēge (Manteuffel-Szoege) ir senas Baltijas muižnieku dzimtas vārds, kas sākas Baltijā ar Gerhardu Zoije (Gerardus Soye), kurš 1325. gada 11. jūnijā dokumentā minēts kā Dānijas karaļa Kristofera II vasalis kopā ar 40 citiem. 1333. un 1360. gadā "Johannes dictus Zoge" minēts kā Dorpatas kanoniķis. 1390. gada 30. jūnija dokumentā Henneke un Gerts Zoije ir aprakstīti kā Klausa dēli. 1428. gadā Hermanis, Klauss, Otto un Hanss Zoije minēti uz arhibīskapa akta saistībā ar Teitoņu ordeni.

Vārds

Nosaukums vācu valodā bija mainīgs, piemēram, Zoye, Soye, Soeghe, Zoeghe, Zöge, Szoge, Zoege un Szoege vai arī vēl citādāka rakstība. Iesauka "Manteifels" pirmo reizi tika pieņemta Kurzemē 17. gadsimtā, vēlāk arī Igaunijā un Livonijā, un mūsdienās vienkāršības labad to bieži izmanto kā galveno nosaukumu. Iespējams, tā ir vācbaltiešu vai vācu izcelsmes bruņinieku dzimta, kas valstī ieradās 12. gadsimta beigās vācu Ostsiedlung sastāvā ar Zobenbrāļu ordeni.

Nav radniecības ar Pomerānijas dzimtu ar vārdu fon Manteifels, kuram arī ir cits ģerbonis. Nav skaidrs, kāpēc arī Kurzemes Cēges ģimene pieņēma šo vārdu. Kurzemes līnija pirmo reizi tika apzīmogota 1528. gadā ar ģerboni, kas ir gandrīz identisks Igaunijas Cēges ģerbonim. Poļu kavalērijas kapteinis Everts (Evert (Eberhard) Soye auf Zunzen) 1601. gadā rakstīja kā "Szoege gen. Manteuffel". Tikai viņa dēls Eberhards (1590—1637) regulāri lietoja segvārdu Manteifels. 1909. gadā publicētajā Kurzemes līnijas ģimenes vēsturē tika uzskaitīti divi fiktīvi laulātie pāri, kurus tā saistīja ar Pomerānijas līniju, kas pēc mēnešiem tika labota.