Bzuras kauja ir lielākā kauja, kas notika Polijas kampaņas laikā 1939. gadā un norisinājās pie Kutno pilsētas Bzuras upes krastos.

Bzuras kauja
Daļa no Otrā pasaules kara, Polijas kampaņas
Datums1939. gada 9. — 19. septembris
Vieta52°14′00″N 19°22′00″E / 52.23333°N 19.36667°E / 52.23333; 19.36667Koordinātas: 52°14′00″N 19°22′00″E / 52.23333°N 19.36667°E / 52.23333; 19.36667
Iznākums Vācijas uzvara
Pomoras un Poznaņas armiju iznīcināšana
Karotāji
Valsts karogs: Vācijas Impērija Trešais Reihs Flag of Polija Polija
Komandieri un līderi
Valsts karogs: Vācijas Impērija Trešais Reihs Gerds fon Rundštets
Valters fon Reihenavs
Ginters fon Klūge
Erihs Hepners
Valsts karogs: Polija Tadeušs Kurceba
Vladislavs Bortnovskis
Edmunds Knoll-Kovnackis
Romāns Abrahams
Spēks
12 kājnieku divīzijas
5 tanku un motorizētās divīzijas
425 000 karavīru
8 kājnieku divīzijas
2-4 kavalērijas brigādes
225 000 karavīru
Zaudējumi
8000 nogalināti[1]
4000 sagūstīti
50 tanki
100 mašīnas
20 artilērijas vienības
18 000-20 000[1] nogalināti
32 000ievainoti
170 000 sagūstīti
Iznīcinātā poļu kara tehnika

Kauja aizsākās 9. septembrī, kad Poznaņas armija veica negaidītu pretuzbrukumu vācu armijai, kas tuvojās Lenčicas (Łęczyca) un Lovičas (Łowicz) pilsētām. Vāciešu pārsteigums un poļu skaitliskais pārsvars nesa poļiem panākumus pirmajā kaujas fāzē, un poļiem izdevās izraisīt 1500 vācu zaldātu zaudējumu.

Ieguvis informāciju par Vācu 4. tanku divīzijas tuvošanos, poļu Bzuras kaujā iesaistītais ģenerālis Bortnovskis saprata, ka ir nepieciešams atkāpties, tomēr tas bija visai sarežģīts un riskants variants. 16. septembrī izveidojās aplenkums, kura laikā vācieši ar 800 tankiem un gaisa uzbrukumiem izdarīja ofensīvu. Tikai nelielai poļu armijas daļai izdevās izlauzties no aplenkuma, lai pievienotos cīņās par Varšavu. Pēdējās poļu armijas paliekas (aptuveni 170 000 karavīru) pie Bzuras padevās vai tika sagūstītas līdz 19. septembrim.

Ārējās saites

labot šo sadaļu