Bobijs Ansers
Roberts Viljams «Bobijs» Ansers (angļu: Robert William "Bobby" Unser; 1934. gada 20. februāris — 2021. gada 2. maijs) bija ASV autosportists. Viņš bija trīskārtējs Indianapolis 500 sacensību uzvarētājs, kā arī divkārtējs ASV Champ Car čempions.
.jpg) Bobijs Ansers 1986. gadā
| ||
| Personas dati | ||
| Dzimis | 1934. gada 20. februārī Kolorādospringsa, Kolorādo, ASV
| |
| Miris | 2021. gada 2. maijā (87 gadu vecumā) Albukerke, Ņūmeksika, ASV
| |
| Pārstāvētā valsts | ASV
| |
Vairāki Ansera ģimenes locekļi arī ir nodarbojušies ar autosportu, tostarp viņa brāļi Džerijs un Els, brāļadēls Els jaunākais, kā arī dēls Robijs.
Dzīvesgājums
labot šo sadaļuDzīves sākums un privātā dzīve
labot šo sadaļuAnsers piedzima Kolorādospringsā (Kolorādo štats ASV). Viņš bija trešais no četriem brāļiem. Kad viņam apritēja viens gads, ģimene pārcēlās uz Albukerki Ņūmeksikas štatā.[1] Ansera tēvs Džerijs, kā arī tēvoči Lūiss un Džo, nodarbojās ar autosportu, un kopš 1926. gadā piedalījās Pikes Peak International Hill Climb Kolorādo štatā. Lūiss ir deviņkārtējs šo sacensību uzvarētājs.
Viņa brālis Džerijs 1958. gadā kļuva par pirmo Anseru, kas ir piedalījies Indianapolis 500, taču gadu vēlāk gāja bojā šo sacensību treņinbraucienos. 1965. gadā Bobija brālis Els debitēja Indianapolis 500 un 1970. gadā, divus gadus pēc Bobija, izcīnīja savu pirmo uzvaru šajās sacensībās. Els Ansers šajās sacensībās uzvarēja arī 1971., 1978. un 1987. gadā, un ir viens no četriem braucējiem, kas četras reizes ir uzvarējuši Indianapolis 500.
Ar autosportu ir nodarbojies arī Bobija dēls Robijs Ansers. Viņš trīs reizes piedalījās Indianpolis 500, un 1998. gadā sasniedza savu labāko rezultātu – 5. vietu. Bobijam bija vēl viens dēls – Bobijs jaunākais, kā arī divas meitas – Sindija un Džerija.
Anseru ģimenei pieder Anseru sacīkšu muzejs (angļu: Unser Racing Museum) Albukerkē.[2]
Pikes Peak
labot šo sadaļuBobijs Ansers sāka nodarboties ar autosportu 1949. gadā, sākotnēji piedaloties modified sacensībās. No 1958. līdz 1963. gadam viņš sešus gadus pēc kārtas uzvarēja Pikes Peak International Hill Climb.[3] Viņa uzvaru sēriju pārtrauca viņa brālis Els.[4]
Bobijs Ansers Pikes Peak sacensībās ir uzvarējis desmit reizes, kas ir šo sacensību rekords.[5] Savu pēdējo uzvaru viņš izcīnīja 1986. gadā pēc 12 gadus ilgas prombūtnes, uzstādot jaunu trases rekordu.
USAC un Indy Car čempionāti
labot šo sadaļuJa neskaita Pikes Peak sacensības, kuras 1950. gados bija daļa no USAC Champ Car sezonas, Bobijs Ansers 1962. gadā debitēja Champ Car sacensībās.[3] 1963. gadā viņš pirmoreiz piedalījās Indianapolis 500 sacensībās. 1967. gadā viņš Mosport Park trasē izcīnīja savu pirmo Champ Car uzvaru.[4]
1968. gadā Bobijs Ansers pirmoreiz uzvarēja Indianapolis 500.[4] Tā bija pirmā reize šo sacīkšu vēsturē, kad uzvarētāja auto bija aprīkots ar turbo dzinēju. Tajā pašā gadā Ansers pirmoreiz izcīnīja USAC Champ Car titulu.
No 1972. līdz 1978. gadam Ansers pārstāvēja Dena Gērnija All American Racers komandu. 1974. gadā viņš izcīnīja savu otro un pēdējo Champ Car titulu. 1975. gadā Ansers otro reizi uzvarēja Indianapolis 500. Lietus dēļ sacīkste tika pabeigta pēc 174 apļiem iecerēto 200 vietā.[4]
1979. gadā Ansers pievienojās Team Penske un piedalījās CART čempionātā. Penske komandā jau brauca jaunais Riks Mīrss, un Ansers tika nolīgts savas lielās pieredzes dēļ.[6] 1981. gadā Ansers strīdīgos apstākļos izcīnīja savu trešo un pēdējo Indianapolis 500 uzvaru. 149. aplī, kamēr trasē bija drošības mašīna, Ansers un Mario Andreti iebrauca boksos. Izbraucot ārā, Ansers apsteidza astoņas mašīnas, bet Andreti – divas. Ansers uzvarēja, par dažām sekundēm apsteidzot Andreti, taču nākamajā rītā viņam tika atņemta uzvara.[7] Pēc piecus mēnešus ilga tiesas procesa uzvaru tomēr piešķīra Anseram.[7] Pēc šīs sezonas viņš beidza savu karjeru.
Citas sacensības
labot šo sadaļuAnsers 1968. gadā piedalījās divos Formula 1 pasaules čempionāta posmos British Racing Motors komandas sastāvā. Viņš kvalificējās Itālijas Grand Prix, bet netika pielaists startam, jo mazāk nekā 24 stundas pirms tā piedalījās sacensībās ASV. Tā paša gada ASV Grand Prix Ansers startēja, bet izstājās dzinēja defekta dēļ.
Ansers no 1969. līdz 1973. gadam piedalījās četros NASCAR posmos.
Nāve
labot šo sadaļuBobijs Ansers nomira 2021. gada 2. maijā savās mājās Albukerkē.[7]
Atsauces
labot šo sadaļu- ↑ «Bobby Unser Passes Away at 87». International Motorsports Hall of Fame (angļu). 2021. gada 3. maijā. Skatīts: 2024. gada 8. septembrī.
- ↑ Jessica Dyer. «Unser Family Needed a Place To Store Its Stuff» (angļu). Albuquerque Journal, 2011. gada 24. maijā. Skatīts: 2024. gada 8. septembrī.
- ↑ 3,0 3,1 «Bobby Unser» (angļu). International Motorsports Hall of Fame. 1990. Skatīts: 2024. gada 8. septembrī.
- ↑ 4,0 4,1 4,2 4,3 «Family History» (angļu). Unser Racing Museum. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2015. gada 11. februārī. Skatīts: 2024. gada 8. septembrī.
- ↑ «PPIHC All Time Kings of the Mountain (1916-2020)». Pikes Peak International Hill Climb (angļu). Skatīts: 2024. gada 8. septembrī.
- ↑ Nathan Brown Benbow, Christopher DeHarde and Dana Hunsinger. «Bobby Unser, three-time Indy 500 champion, dies at 87: 'There was nobody like him'». USA Today (angļu), 2021. gada 3. maijā. Skatīts: 2024. gada 8. septembrī.
- ↑ 7,0 7,1 7,2 Jenna Fryer. «Bobby Unser, 3-time Indianapolis 500 winner, dies at 87». WANE-TV (angļu), 2021. gada 3. maijā. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2021. gada 3. Maijs. Skatīts: 2024. gada 8. septembrī.
Ārējās saites
labot šo sadaļu
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Bobijs Ansers.
- Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
- Driver Database profils (angliski)
- Motorsportstats profils (angliski)
- Racing-Reference driver profils (angliski)