Biomedicīniskā inženierija

Biomedicīniskā inženierija ir disciplīna, kura nodarbojas ar medicīnisku iekārtu, protēžu, diagnostikas ierīču, zāļu un citu terapiju izstrādāšanu un ražošanu, kā arī inženierijas principu pielāgošana, lai risinātu pamata bioloģiskās zinātnes problēmas. Tā kombinē izmeklēšanu ar veselības kopšanas paņēmieniem, lai uzlabotu veselību. Tā ir ar lielāku novirzi uz bioloģijas, drošības un regulācijas jautājumiem nekā citas inženierijas formas. To varētu definēt kā inženierijas principu un tehnikas pielietošanu medicīniskajā laukā.

Biomedicīniskā inženierija Rentgens

Prasības

Biomedicīniskā inženierija pieprasa diplomus no atpazīstamām universitātēm un rūpīgām zināšanām inženierijā, cilvēka anatomijā un psiholoģijā. Bioinženiera darbs ir labi apmaksāts (apmēram 50 000$-100 000$ gadā 2005. gadā). Pagaidām bioinženieru skaits pasaulē ir mazs (zem 10 000), taču ir paredzams skaita pieaugums līdz ar modernās medicīnas attīstību.

Vēsture

Nopietna attīstība bioinženierijas virzienā nenotika līdz vēliem 19. gs. 30. gadiem, kad zinātnieki sāka izprast rentgenstaru efektu uz audiem. Šie atklājumi atļāva izmantot rentgena starus, lai iegūtu bildes no vairākuma orgānu sistēmām. Tā bija pirmā metode, kurā tika pielāgota inženierija medicīniskām nepieciešamībām. Iepriekš medicīniskās ierīces bija vienkārši rīki, kurus veidoja parasti instrumentu darinātāji, piemēram, kruķi, koka zobi un mūžam mainīgā ārsta instrumentu soma.
Jaunās tehnoloģijas iedrošināja ražotājus attīstīt tehnoloģijas, kuras nu ir pilnveidojušās līdz mūsdienu medicīniskās izmeklēšanas aparatūrai. Daži piemēri no jaunajām tehnoloģijām, kas sekoja fotografēšanas diagnostikai (piemēram, rentgenam), ir mākslīgie elektrokardiostimulatori, mākslīgie implanti, attīstītas protēzes, dialīzes mašīnas, dažādas diagnostikas ierīces. Visas šīs tehnoloģijas ir gandrīz izskaudušas vajadzību veikt diagnostikas operācijas.

Ierīču darbības drošība

Vairums biomedicīniskās ierīces ir vai nu drošas pēc būtības, vai tām ir pievienotas ierīces un sistēmas, lai kļūdu gadījumā tās izslēgtos un nenodarītu nekādu ļaunumu.