Bioko
Bioko (Bioko, Ëtulá a Ëri) ir Ekvatoriālajai Gvinejai piederoša sala Atlantijas okeāna Biafras līcī pie Āfrikas krastiem.[1] Salā atrodas valsts galvaspilsēta Malabo. Administratīvi Bioko kopā ar 600 km uz dienvidrietumiem esošo Annobonu ietilpst Salu reģionā, pati Bioko dalās divās provincēs.
| Bioko | |
|---|---|
|
Bioko Ëtulá a Ëri | |
 Malabo pilsētas panorāma ar Basiles smaili fonā | |
  Bioko | |
| Ģeogrāfija | |
| Izvietojums | Gvinejas līcis |
| Koordinātas | 3°30′N 8°42′E / 3.500°N 8.700°EKoordinātas: 3°30′N 8°42′E / 3.500°N 8.700°E |
| Platība | 2017 km² |
| Garums | 70 km |
| Platums | 32 km |
| Augstākais kalns |
Basiles smaile 3011 m |
| Administrācija | |
 Ekvatoriālā Gvineja | |
| Provinces |
Dienvidbioko Ziemebioko |
| Lielākā pilsēta | Malabo |
| Demogrāfija | |
| Iedzīvotāji | 335 048 (2015) |
| Blīvums | 166/km² |
| Pamatiedzīvotāji | bubi, fangi, fernandinji |
 Bioko Vikikrātuvē | |
Ģeogrāfija
labot šo sadaļuSala vulkāniskas izcelsmes, kalnaina; tās augstākais kalns ir aprimis vulkāns Basiles smaile (3011 m vjl). Salu no Kamerūnas krasta atdala 35 km plats un līdz 60 m dziļš jūras šaurums. Ainavā dominē tropiskie lietusmeži.
Vēsture
labot šo sadaļuSala apdzīvota kopš 1. gadu tūkstoša vidus — tajā apmetās bantu tautas, kas mūsdienās veido salas pamatiedzīvotājus bubi, kuru valodā sala tiek dēvēta par Ëtulá a Ëri. Pirmais no eiropiešiem salu 1472. gadā atklāja portugāļu jūrasbraucējs Fernāns do Po (Fernão do Pó), kurš to nosauca par Formosa Flora — ‘Brīnišķo ziedu’. 1494. gadā Portugāle to pasludināja par savu īpašumu un pārdēvēja par Fernando Po salu par godu atklājējam. Portugāļi salā izveidoja cukurniedru plantācijas. 1642. gadā Nīderlandes Austrumindijas kompānija salā nodibināja savas tirdzniecības bāzes, kas kļuva par tās galvenajiem vergu tirdzniecības atbalsta punktiem. 1778. gadā sala saskaņā ar Elpardo līgumu nonāca Spānijas valdījumā, kas to apvienoja ar Riomuni teritoriju vienotā kolonijā Spāņu Gvinejā. 1968. gadā kolonija ieguva neatkarību kā Ekvatoriālā Gvineja. 1973. gadā sala tika pārdēvēta par godu valsts prezidentam par Masiasa Ngemas Bijogo salu (Macías Nguema Biyogo), bet 1979. gadā — tagadējā vārdā par godu pret prezidentu Bijogo valsts apvērsumu sarīkojušajam politiķim, vēlākajam premjerministram Kristino Seričem Bioko (Cristino Seriche Bioko).
Atsauces
labot šo sadaļu- ↑ «Masiasa Ngemas Bijogo sala». Ģeogrāfijas vārdnīca Pasaules zemes un tautas. Rīga : Galvenā enciklopēdiju redakcija. 1978. 465. lpp.
Ārējās saites
labot šo sadaļu
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Bioko.
- Encyclopædia Britannica raksts (angliski)