Bezvadu tīkla piekļuves punkts

Datortīklos bezvadu piekļuves punkts jeb WAP (angļu: Wireless Access Point) ir ierīce, kas ļauj citām bezvadu ierīcēm pieslēgties pie vadu tīkla, izmantojot Wi-Fi vai līdzīgus standartus. Piekļuves punkts parasti pieslēdzas pie maršrutētāja (caur vadu tīklu) kā savrupa ierīce, taču tas var būt arī paša maršrutētāja sastāvdaļa.

Kad bezvadu tīkli vēl nebija attīstīti, datortīkla uzstādīšanai uzņēmumā, mājās vai skolā bieži vien bija nepieciešams izvilkt daudzus kabeļus cauri sienām un griestiem, lai visām ierīcēm ēkā būtu piekļuve pie tīkla. Izveidojot bezvadu piekļuves punktu (AP), tīkla lietotājiem ir iespēja pievienot ierīces, kas savukārt piekļūst tīklam izmantojot dažus vadus vai arī neizmantojot tos vispār. Piekļuves punkts parasti pieslēdzas tieši pie vadu Ethernet savienojuma un tad piekļuves punkts nodrošina bezvadu savienojumus, izmantojot radiofrekvenču saites, lai citas ierīces varētu izmantot šo savienojumu. Lielākā daļa piekļuves punktu atbalsta vairāku bezvadu ierīču pievienošanos vienam vadu savienojumam. Mūsdienu piekļuves punkti tiek būvēti tā, lai tie atbalstītu datu sūtīšanas un saņemšanas standartus, izmantojot šīs radiofrekvences. Šos standartus un frekvences, kas tiek izmantotas, nosaka IEEE. Lielākā daļa piekļuves punktu izmanto IEEE 802.11 standartus.

Biežākais piekļuves punktu pielietojums labot šo sadaļu

Parasti uzņēmumos nepieciešams pievienot vairākus piekļuves punktus pie vadu tīkla, lai pēc tam nodrošinātu bezvadu piekļuvi biroja lokālajam tīklam (LAN). Bezvadu piekļuves punktus pārvalda WLAN kontrolieris, kas veic automātisku pielāgošanu radiofrekvencēm (RF power) , kanāliem, autentifikācijai un drošībai. Kontrolierus var arī kombinēt, lai veidotu bezvadu mobilitātes grupu, kas ļauj viesabonēšanu starp kontrolieriem. Kontrolieri var būt mobilitātes domēna daļa, lai klientiem būtu piekļuve viscaur no reģionālo biroju atrašanās vietām. Tas ietaupa klientu laiku un administratoru darbu, jo ir iespējams automātiski veikt atkārtotu sasaistīšanu un autentificēšanu.

Karstvieta (hotspot) ir bieži izmantots publiskas piekļuves punkts, kur bezvadu klienti var pieslēgties internetam neatkarīgi no konkrētiem tīkliem, pie kā tie ir pievienoti. Šo risinājumu bieži izmanto lielās pilsētās: kafejnīcas, bibliotēkas un privāti atvērti piekļuves punkti ļauj klientiem saglabāt gandrīz pastāvīgu savienojumu ar internetu, pārvietojoties pa pilsētu. Savienotu karstvietu kopumu mēdz saukt arī par lily pad network.

Piekļuves punktus izmanto mājas bezvadu tīklos. Šajos tīklos parasti ir tikai viens piekļuves punkts, kas savieno visus datorus mājā. Tas lielākoties ir bezvadu maršrutētājs jeb konverģēta ierīce, kurā ietilpst piekļuves punkts, maršrutētājs un bieži vien arī Ethernet komutators. Daudzās no šīm ierīcēm atrodas arī platjoslas modems.

Piekļuves punkts var darboties arī kā tīkla arbitrs, nosakot, kad katra tuvumā esošā klienta ierīce var pārraidīt. Taču lielākā daļa pašreiz uzstādīto IEEE 802.11 tīklu neievieš šo opciju, tā vietā izmantojot dalīto pseidonejaušu algoritmu CSMA/CA.