Belenija salas

Belenija salas (angļu: Balleny Islands) ir neapdzīvotu vulkānisku salu arhipelāgs Dienvidu okeānā ap 300 km no Antarktīdas krasta. Arhipelāgs stiepjas ap 140 km garumā ziemeļrietumu - dienvidaustrumu virzienā. Arhipelāgu šķērso dienvidu polārais loks un 95% tā virsmas klāj ledāji.

Belenija salas
Balleny Islands
Belenija salu satelītattēls
Belenija salas
Ģeogrāfija
Izvietojums	Dienvidu okeāns
Koordinātas	66°55′S 163°45′E
Salu skaits	6
Galvenās salas	Janga sala, Bakla sala, Stērdža sala
Platība	782 km²
Garums	144 km
Augstākais kalns	Brauna smaile 1524 m
Administrācija
Jaunzēlande
Pretenzija	Rosa Teritorija
Demogrāfija
Iedzīvotāji	0
Belenija salas Vikikrātuvē

Arhipelāgs sastāv no trim galvenajām salā (Janga sala, Bakla sala, Stērdža sala) un vairākām mazām saliņām un klintīm. Salām ir vulkāniska izcelsme un to augstākās virsotnes ir aktīvi vulkāni. Stērdža salas (un visa arhipelāga) augstākās virsotnes Brauna smailes pēdējās aktivitātes novērotas 2001. gada jūnijā.

Arhipelāgu 1939. gadā atklāja brita Džona Belenija ekspedīcija un nosauca to ekspedīcijas vadītāja vārdā. Ekspedīcijas otra kuģa kapteinis Tomass Frīmens bija pirmais, kas 1839. gada 9. februārī salās izkāpa krastā un tā bija pirmā izkāpšana uz cietzemes aiz dienvidu polārā loka.

Ārējās saites

• Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Belenija salas.
• New Zealand Geographic Trust. Balleny Islands
• A summary of the values of the Balleny Islands, Antarctica Arhivēts 2010. gada 22. maijā, Wayback Machine vietnē.