Bajārs (latviešu zemnieks)

Bajārs senāk bija latviešu feodāļa, vēlāk bagāta zemnieka apzīmējums Latvijā.^[1]

Bajāri latviešu dainās

Bajars savas meitas teica,
Kas teiks mani sērdieniti?
Mana paša rokas, kājas,
Tās teic manu tikumiņu.
(4697, Grobiņas apriņķis)

Es nabaga bērniņš biju,
Tāpat gāju, kā bajārs,
Tāpat sedzu sudrabiņu
Kā bajara meitiņām.
(5626, Ventspils apriņķis)

Bajārs sola savu meitu,
Sola bēru kumeliņu.
Tava meita varen slinka,
Āznaglotis kumeliņis.
(11648, Grobiņas apriņķis)

Strupa, resna es uzaugu,
Bajāriņa līgaviņa;
Bajārs mani ēdinaja
Ar tiem pūru ķiļķeniem.
(20332, Aizputes apriņķis)

Tu bajārs, es bajārs,
Iesim abi lielities:
Tev sieciņš sīkas naudas,
Man puspūrs dālderišu.
(31258, Ventspils apriņķis)

Bajārs mani kājām spēra,
Šķiet Dieviņu neredzam.
Gan Dieviņš mani redz,
Gan redz manus spērejiņus.
(31185, Ventspils apriņķis)

Div' bajāri Rīgā brauca,
Daugaviņa līgojās;
Siksnitēm, rēditēm
Kumeliņu neredzeja.
(31192, Ventspils apriņķis)

Sen dzierdeju, nu redzeju,
Kā bajāri mantu krāja:
Pliku gālu, bez cepures,
Mantu vēla gubezī.
(31247-1, Kuldīgas apriņķis)

Sidrabota zīle dzied
Rīgas torņa galiņā.
Tur dzer kungi, tur bajāri,
Zeme rīb dancojot.
(19830-1, Cēsu apriņķis)

Apentiņš gudris vīrs,
Kāpj kokā lūkoties,
Kāpj kokā lūkoties,
Kur bajāri miežus sēj.
(19539-1, Jelgavas apriņķis)

Div' bajāri lielijās
Cietu ziemu izmituši:
Bitit' koka serditē,
Rudzis sniega apakšā.
(27957, Grobiņas apriņķis)

↑ «Arturs Ozols, Kārlis Arājs. Folkloras leksikas vārdnīca. 1950.». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2015. gada 18. jūlijā. Skatīts: 2015. gada 31. oktobrī. Arhivēts 2015. gada 18. jūlijā, Wayback Machine vietnē.