Baiga vasara (dzejolis)

"Baiga vasara" ir Edvarta Virzas dzejolis, kuru viņš uzrakstīja 1939. gadā kā priekšvēstnesi vēsturiskajiem notikumiem, kas skars Latvijas likteni, iznīcinot tās valstiskumu, gan arī pašu dzejnieku. Šāds pats nosaukums ir arī 2000. gada mākslas filmai, kas attēlo šo laiku.

Edvarta Virzas meita Amarillis atceras, ka tēvs agri no rīta ienācis istabā ar dzejoli rokās un teicis: "Paskatieties, ko esmu uzrakstījis. Kāds it kā vadīja manu roku..."^{[nepieciešama atsauce]} Dzejolī savijas gan personīgās dzīves dramatiskās izjūtas, gan priekšnojautas par savu nāvi, gan Latvijas likteņa pravietojums.

Vēlāk dzejnieka mazmeita, rakstniece, tulkotāja un diplomāte Anna Žīgure "Pētergaiļa" izdevuma "Pēdējās dzejas" priekšvārdā raksta: "1940. gada 1. martā nomira dzejnieks Edvarts Virza. Trīs mēnešus pēc viņa nāves sabruka Latvijas valsts."^{[nepieciešama atsauce]}

Baiga vasara

Laiks šovasar vairs neies vecās sliedēs,

Būs puķes skumjas, bišu medus rūgts.

Aiz tāliem ciemiem kumeļš netiks jūgts,

Un jasmīns zarains maijā neuzziedēs.

Par velti saule dienu tumsu kliedēs,

Prieks jāņu nakti neatnāks pat lūgts,

Un rokās savīs zieds tikko plūkts,

Būs klajums baigs, aiz katra krūma biedēs.

Vējš miglu sarkanu pār laukiem dzīs,

Bez laika kokiem augļi nokritīs,

Par nastu būs, kas ir, un tas, kā nava

Pats zemes dziļums taujāts paliks kluss,

Jo pārvētusi ūdens avotus

Par vērmelēm būs nodevība tava.

E.Virza.