Bēla I
Bēla I (ungāru: I. Béla; dzimis 1016. gadā, miris 1063. gada 11. septembrī) bija Ungārijas karalis no 1060. gada līdz savai nāvei 1063. gadā.
Bēla I I. Béla | |
---|---|
Ungārijas karalis | |
1060. gads — 1063. gads | |
Kronēšana | 1060. gada 6. decembrī, Sēkešfehērvāra |
Priekštecis | Andrāšs I |
Pēctecis | Šalamons |
Dzimis |
1016. gads Dēvēņa, Ungārijas karaliste (Devīna, Bratislava, Slovākija) |
Miris |
1063. gada 11. septembrī (46—47 gadu vecumā) Demeša, Ungārijas karaliste (Komāromas-Estergomas meģe, Ungārija) |
Apglabāts | Seksārda, Tolnas meģe, Ungārija |
Dzīvesbiedre | Polijas Riheza |
Bērni | |
Dinastija | Ārpādu dinastija |
Tēvs | Vazuls |
Māte | sieviete no Tātoņi klana |
Reliģija | katolisms |
Augstmaņa Vazula dēls. Pēc tam, kad Vazuls 1031. gadā bija padarīts akls un mira, kopā ar brāļiem Leventi un Andrāšu devās trimdā uz Poliju, kur apprecēja Meško II Lamberta meitu Rihezu. Atgriezās Ungārijā, kad 1046. gadā par karali kļuva brālis Andrāšs. Andrāšs Bēlam I piešķīra trešdaļu no valsts teritorijas. Kad Andrāšs I gribēja karaļa varu norošināt dēlam Šalamonam, Bēla I sacēlās pret brāli un pats ieņēma troni. Valdīšanas laikā Bēla I apspieda pēdējo lielāko pagānu sacelšanos.
Bēla I smagi cieta nelaimes gadījumā, kad, sēžot tronī savā muižā, zem viņa sabruka troņa koka konstrukcija. Saskaņā ar aprakstu ungāru hronikā Illuminated Chronicle smagi ievainotais Bēla I tika vests uz karalistes rietumu robežu, bet ceļā nomira. Apglabāts benediktiešu Seksārdas abatijā. Bēlas I trīs dēli patvērās Polijā. Pie varas nāca Šalamons.
Ārējās saites
labot šo sadaļu- Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Bēla I.
- Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
- Visuotinė lietuvių enciklopedija raksts (lietuviski)
- Brockhaus Enzyklopädie raksts (vāciski)
Šis biogrāfiskais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |