Austrumrumēlija

Austrumrumēlija (osmaņu: روم إلى شرق — ‘Austrumroma’) bija autonoma Osmaņu impērijas province no 1878. līdz 1908. gadam. Kopš 1885. gada tā faktiski atradās Bulgārijas kņazistes kontrolē. Provinces centrs bija Filipopole.

Bulgārija ar Austrumu Rumēliju 1890. gadā

Vēsture

Austrumrumēlijai bija plaša autonomija no Osmaņu impērijas. To pārvaldīja sultāna vietvaldis, kuru iecēla ar lielvaru piekrišanu. Teritorijā nebija Osmaņu karaspēka.

Autonomija pastāvēja tikai 7 gadus, jo 1885. gada septembrī pēc bulgāru sacelšanās Austrumrumēliju pievienoja Bulgārijai, kas arī formāli atradās Osmaņu impērijas pakļautībā.

1908. gadā Ferdinands I pieņēma Bulgārijas karaļa titulu un paziņoja par Austrumrumēlijas aneksiju.

Iedzīvotāji

1885. gada sākumā iedzīvotāju skaits bija 975 030 cilvēku:

tautība	skaits	%
bulgāri	681 734	69,92 %
turki	200 489	20,56 %
grieķi	53 028	5,44 %
čigāņi	27 190	2,79 %
ebreji	6982	0,72 %
armēņi	1865	0,19 %
citi	3742	0,38 %

Ārējās saites

• Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Austrumrumēlija.

• Encyclopædia Britannica raksts (angliski)