Vikipēdija

Auglības atpazīšanas metodes

Auglības atpazīšanas metodes (AAM) attiecas uz metožu kopumu, ko izmanto, lai noteiktu sievietes menstruālā cikla auglīgo un neauglīgo fāzi. Auglības atpazīšanas metodes var izmantot, lai izvairītos no grūtniecības, lai sasniegtu grūtniecību vai var izmantot kā veidu, lai monitorētu ginekoloģisko veselību.

Jau kopš senatnes ir zināmas neauglīgu dienu identificēšanas metodes, taču 20. gadsimtā veiktā zinātniskā izpēte un iegūtās zināšanas ir palielinājušas metožu skaitu, daudzveidību un jo īpaši arī precizitāti.

Auglības atpazīšanas metodes balstās uz izmaiņu novērošanu vienā vai vairākās primārajās auglības pazīmēs (bazālā ķermeņa temperatūra, dzemdes kakla gļotas un dzemdes kakla stāvoklis), menstruālā cikla ilguma izsekošanā un dotā cikla auglīgā loga identificēšanā, pamatojoties uz iegūto informāciju. Var novērot arī citas pazīmes: to skaitā krūšu jutīgumu, ovulācijas sāpes, urīna analīzes hormonālajiem testiem, kas pazīstami kā ovulācijas prognozēšanas komplekti (OPK) un siekalu vai dzemdes kakla šķidruma mikroskopisko izmeklēšanu. Pieejami ir arī datorizēti auglības monitori.

Auglības atpazīšanas metodes parasti nepareizi tiek uztvertas kā tradicionālās jeb vēsturiskās ģimenes plānošanas metodes, tāpēc tās bieži tiek atstātas ārpus ieteiktajām ģimenes plānošanas programmās, tomēr tās ir mūsdienīgas kontracepcijas metodes, kuras iesaka ne tikai Pasaules veselības organizācija,[1] bet tās izpilda arī ASV Starptautiskās attīstības aģentūras (USAID) modernu kontracepcijas metožu kritērijus:[2]

  • Ir efektīvas grūtniecības profilaksē,
  • Ir drošas,
  • Ir balstītas uz labu reproduktīvās bioloģijas izpratni,
  • Iekļauj definētu protokolu pareizai lietošanai,
  • Ir pārbaudītas atbilstoši izveidotos pētījumos, lai novērtētu efektivitāti dažādos apstākļos.

Terminoloģija labot šo sadaļu

Uz simptomiem balstītās auglības atpazīšanas metodes ietver vienas vai vairāku no trim primārajām auglības pazīmju novērošanu: bazālās ķermeņa temperatūras, dzemdes kakla gļotu un dzemdes kakla stāvokļa.[3] Auglības atpazīšanas metodes, kas balstās tikai uz dzemdes kakla gļotu izmaiņu novērošanu, ietver Billingsa ovulācijas metodi, Kreitona modeli un Divu dienu metodi. Simpto-termālās metodēs (STM) tiek apvienoti ķermeņa bazālās temperatūras (ĶBT), dzemdes kakla gļotu un dažreiz arī dzemdes kakla stāvokļa novērojumi.

Kalendārās metodes (KM) balstās uz sievietes cikla izsekošanu un viņas auglīgā loga identificēšanu, pamatojoties uz viņas ciklu ilgumu. Vispazīstamākā no šīm metodēm ir Standarta dienu metode (SDM). Kalendāra ritma metodi (KRM) arī uzskata par uz kalendāro metodi, kaut arī tā nav precīzi definēta, un par to dažādiem cilvēkiem ir atšķirīga izpratne.

Auglības atpazīšanas metodes (AAM) var dēvēt par uz auglības izpratni balstītām metodēm;[4] Ar jēdzienu AAM parasti tiek apzīmētas tieši šīs metodes.

Termins dabiskā ģimenes plānošana (DĢP) dažreiz tiek izmantots, lai apzīmētu jebkādu auglības atpazīšanas metožu, laktācijas amenorejas metodes izmantošanu un periodisku atturību auglīgā laikā. DĢP lietotāji var izmantot AAM metodi, lai identificētu šos auglīgos laikus.

Bieži vēsturiskās kalendārās metodes (KM) un mūsdienu zinātniskās auglības atpazīšanas metodes (AAM) tiek jauktas, bet tām ir atšķirīga pieeja ciklu novērojumos. Ja kalendārās metodes pielietošana paredz "auglības loga" jeb cikla auglīgās fāzes pielāgošanu reālajiem apstākļiem tikai retrospektīvi, — koriģējot nākamajā ciklā iespējamo ovulācijas brīdi, skatoties uz iepriekšējā menstruālā cikla garumu, tad auglības atpazīšanas metodes paredz interaktīvu "auglīgā loga" meklēšanu pēc auglības pazīmēm jeb simptomiem katrā tekošajā ciklā[5] Tādēļ mūsdienu AAM uzskatāmas par daudz efektīvākām grūtniecības plānošanā, ko arī apstiprina Pasaules Veselības organizācijas (PVO) apkopotie kontracepcijas metožu efektivitātes pētījumi[6] kā arī to parāda šo metožu efektivitāte, nosakot dzimumaktam piemērotāko auglīgo laiku gadījumos, kad grūtības ieņemt bērnu.[7] Iespējams, lai novērstu pārpratumus, PVO klasifikācijā šīs jaunās AAM pēdējos gados tiek dēvētas par simptomos balstītām metodēm (SBM) [symptoms based methods], vēsturiskās kalendārās metodes savukārt tiek dēvētas par kalendārā balstītām metodēm (KBM) [calendar based methods].[8]

Sievietes, kuras baro bērnu ar krūti un vēlas izvairīties no grūtniecības, var praktizēt laktācijas amenorejas metodi (LAM). LAM atšķiras no auglības atpazīšanas, bet, tādēļ, ka tā neparedz kontracepcijas līdzekļu izmantošanu, to bieži pasniedz līdzās AAM kā "dabiskas" dzimstības kontroles metodi. Vienlīdz šīs metodes apmācība var iekļaut arī SBM, jo, monitorējot auglības pazīmes, var konstatēt pēcdzemdību auglības atgriešanos. Šāda pieeja var palīdzēt saglabāt augstāku LAM efektivitāti ilgākā laika posmā pēc grūtniecības.

Katoļu baznīcā un dažās protestantu konfesijās termins “dabiska ģimenes plānošana” bieži tiek izmantots, lai apzīmētu auglības atpazīšanu, norādot, ka tā ir vienīgā ģimenes plānošanas metode, ko apstiprinājusi baznīca.[9][10]

Kopīgās un atšķirīgās īpašības dažādām DĢP metodēm pēc to tipa un metodes[5]
Veiktie novērojumi Kalendārā metode

SDM

Gļotu novērojumos balstītās metodes

Billingsa Kreitona 2 dienu

Sipmto-termālā metode Simpto-hormonālā medote

Marquette

Dzemdes kakla gļotas V V V V V
Ķermeņa bazālā temperatūra V V
Dzemdes kakla pozīcija V V
Iepriekšējā cikla garums V V
Dienu skaitīšana V
Hormonālās ainas noteikšana urīnā V
Īpašas norādes specifiskās situācijās
Iespēja palielināt bērna ieņemšanas varbūtību V V V V V V
Medicīniskā diagnostika V V V
Pielietošana krūts barošanas un pēcdzemdību periodā V V V V V
Pielietošana menopauzē V V V V V
Pielietošana pēc hormonālās kontracepcijas lietošanas V V V V V
Standartizētas apmācības iespēja V V V V V V

Vēsture labot šo sadaļu

Kalendāro metožu izstrāde labot šo sadaļu

Precīzi nav zināms, kad pirmo reizi tika atklāts, ka sievietēm ciklā ir paredzami auglības un neauglības periodi. Talmuda traktātā "Nida" jau ir skaidri teikts, ka sievietei iestājas grūtniecība tikai noteiktos mēneša periodos, kas šķietami attiecas uz ovulāciju. Svētais Augustīns 388. gadā rakstīja par periodisku atturēšanos, lai izvairītos no grūtniecības[11] Vienā grāmatā teikts, ka periodisku atturību ieteica "daži sekulāri domātāji kopš deviņpadsmitā gadsimta vidus"[12] , bet dominējošais spēks divdesmitajā gadsimtā, kas popularizēja uz auglības atpazīšanu balstītās metodes bija Romas katoļu baznīca.

1905. gadā holandiešu ginekologs Teodors Hendriks van de Velde parādīja, ka sievietes menstruālā cikla laikā ovulē tikai vienu reizi.[13] 1920. gados japāņu ginekologs Kyusaku Ogino un Hermans Knauss no Austrijas patstāvīgi atklāja, ka ovulācija notiek apmēram četrpadsmit dienas pirms nākamās menstruācijas. Ogino izmantoja savu atklājumu, lai izstrādātu formulu, kas palīdz neauglīgām sievietēm sasniegt grūtniecību. 1930. gadā Romas katoļu ārsts no Nīderlandes Džons Smulderss izmantoja šo atklājumu, lai izveidotu metodi, kā izvairīties no grūtniecības. Smulders publicēja savu darbu Nīderlandes Romas katoļu medicīnas asociācijā, un šī bija pirmā formalizētā sistēma periodiskai atturībai: ritma metode.[14]

Iepazīšanās ar temperatūras un dzemdes kakla gļotu pazīmēm labot šo sadaļu

Pagājušā gadsimta trīsdesmitajos gados Vācijā katoļu priesteris Vilhelms Hillebrands izstrādāja sistēmu, kā izvairīties no grūtniecības, balstoties uz ķermeņa bazālās temperatūras (ĶBT) izmaiņām.[15] Tika atzīts, ka šī temperatūras metode ir daudz efektīvāka, lai palīdzētu sievietēm izvairīties no grūtniecības, nekā metodes, kas balstītas uz kalendāru (kalendārās metodes). Dažas nākamās dekādes abas sistēmas plaši izmantoja katoļu sievietes. Divas pāvesta Pija XII 1951. gada runas deva šīm sistēmām visaugstāko katoļu baznīcas apstiprinājumu, akceptējot to lietošanu pāriem, kuriem bija nepieciešams izvairīties no grūtniecības.[12]

1950. gadu sākumā Austrālijā medicīnas doktors Džons Billings, strādājot Melburnas katoļu ģimenes labklājības birojā, atklāja saistību starp dzemdes kakla gļotām un auglību. Billings un vairāki citi ārsti, ieskaitot viņa sievu, dr. Evelīnu Bilingsu, vairākus gadus pētīja šīs auglības pazīmes, līdz 1960. gadu beigām veicot klīniskos pētījumus, un sāka veidot mācību centrus visā pasaulē.[16] Viņu līdzstrādnieku vidū bija dr. Džeimss Brauns, pionieris estrogēnu bioķīmijā, prof. Ēriks Odeblads no no Umeas medicīnas skolas, Zviedrijā, kurš kopš 1959. gada veica novatoriskus pētījumus dzemdes kakla gļotu biofizikālo īpašību jomā.[17]

1951. gadā Austrijā medicīnas doktors Jozefs Francis Rotcers izstrādāja pirmo simpto-termālās metodes skolu. Sākotnēji Rotcers pētīja sieviešu bazālās temperatūras izmaiņas cikla gaitā, vēlāk nonākot pie kompleksas sistēmas izstrādes, kas iekļāva arī dzemdes kakla gļotu izmaiņu vērošanu cikla gaitā. 60-tajos gados Rotcers simpto-termālo metodi (STM) popularizēja, piedaloties kā vieslektors Austrijas Insbrukas un Vācijas Rēgensburgas universitātēs.[16]

1962. gadā Ņujorkā dr. Edvards Keefs pēc veiktajiem pētījumiem ziņoja par izmaiņām, kas notiek dzemdes kaklā ovulācijas laikā. Dzemdes kakla gļotu un bazālās ķermeņa temperatūras kombināciju pētīja arī dr. Džons Maršals Londonā.[17]

1968. gadā dr. Tomass W. Hilgers no Kreitonas Universitātes, Omahā, Nebraskā, ASV jau kā vecāko kursu students sāk veikt pētījumus par dabisko auglības regulāciju. Pētījumi rezultējas viņam izveidojot Kreitona auglības atpazīšanas metodes sistēmu, kas ir dzemdes kakla gļotu metodes modifikācija. Tā izmanto standartizētu nomenklatūru, lai aprakstītu gļotu novērojumus. Hilgers ir uzrakstījis 190 profesionālas grāmatas, grāmatu nodaļas un pētnieciski rakstus (galvenokārt reproduktīvās medicīnas un ķirurģijas jomā), producējis videolentes, publikāciju sesijas un audio ierakstus. Nodibinājis Pāvesta Pāvila VI cilvēku reproduktīvās izpētes institūtu (Pope Paul VI Institute for the Study of Human Reproduction).[17][18]

1973. gadā Pols Tima dabiskai ģimenes plānošanai iesaka lietot simpto-termālo divkāršās pārbaudes metodi, kur tiktu izmantoti divi auglības pazīmju rādītāji, lai noteiktu gan cikla auglīgās fāzes sākumu gan beigas. Viena no simpto-termālās divkāršās pārbaudes metodes pionierēm 70. gadu vidū bija angļu ginekoloģe dr. Anna Flina, kura strādāja Birmingemā. Viņa dibina Īrijas dabiskās ģimenes plānošanas skolotāju asociāciju (Natural Family Planning Teachers’ Association of Ireland), kura māca šo metodi. Simpto-termālās divkāršās pārbaudes metodi turpināja pētīt un attīstīt arī dr. Jozefs Rotcers Austrijā, dr. K. Prem un Džons un Šeila Kipleji ASV.[17]

1973. gadā dr. Jozefs Rotcers piedalījās sanāksmē Vašingtonā, kuru organizēja Amerikas fonds "The Human Life Foundation". Šis fonds starptautiskā līmenī nodarbojas ar problēmu risināšanu, kas saistītas ar laulībām un ģimenes plānošanu. Šajā sanāksmē dr. Jozefa Rotcera darbs un ieguldījums ārstu, ginekologu un teologu diskusijās tika tik labi novērtēts, ka pēc tikšanās lektors regulāri saņēma ielūgumus, lai dotos uz ārzemēm, veidojās ilgstoša sadarbība ​​ar organizācijam daudzās valstīs un Rotcers vadīja izstrādātos dabiskās ģimenes plānošanas apmācības kursus visā pasaulē: ASV, Jaunzēlandē, Austrālijā, Honkongā, Japānā, Taivānā, kā arī tika realizēti turpmākie pētījumi sadarbībā ar amerikāņu fondu "The Human Life Foundation".[19]

1992. gadā Austrijas federālais prezidents izteica atzinību Dr. Jozefa Rotcera zinātniskajiem pētījumiem un svinīgā ceremonijā viņam tika piešķirts profesora titulu. Par pamatu šai ceremonijai mag. Marko Loncars uzrakstīja tekstu "Scientific Contributions of Dr. univ, med. Josef Rötzer", kuru viņš pabeidza ar atsauču sarakstu. Šajā atsauču sarakstā bija iekļautas 44 Rotcera publikācijas no 1962. līdz 1991. gadam.[19]

Auglības pamata pazīmēs balstītās apmācības organizācijas labot šo sadaļu

Kanādā, 1955. gadā, Žils un Rita Breaulti no Monreālas apgabala dibina Serena kā organizāciju, kura palīdzētu viņu kopienas pāriem iegūt zināšanas, lai plānotu savu ģimeni tādā veidā, kas respektētu to vērtības. Līdz 1964. gadam apmēram 30 komandas sniedza daudziem tik ļoti nepieciešamo izglītību ģimenes plānošanas jomā Kvebekas reģionos. Kanādas valdības Veselības departamenta (Health Canada) finansiālais atbalsts dabiskai ģimenes plānošanai sekmēja Serenas izaugsmi sekojošajās desmitgadēs, palīdzot organizēt DĢP apmācības sipmto-termālai metodei. 70. gados Serēnas dibinātas reģionālās organizācijas Ontario, Albertā, Ņūbransvikā, Jaunajā Skotijā, Prinča Edvarda salās, Saskačevanā, Britu Kolumbijā un Ņūfaundlendā, Manitoba un Jukonā. Valsts līmeņa globālā Serena Canada korporācija tika dibināta 1974. gadā un reģistrēta kā Kanādas labdarības organizācija. Mūsdienās Serenas koordinētas organizācijas no Britu Kolumbijas līdz Kvebekai vada brīvprātīgos, kuri, kopā ar atbalstītāju tīklu, palīdz AAM apmācības padarīt pieejamas sabiedrībai. Serena izmantoto metodes tehnisko apmācību lielā mērā ir izstrādājusi un pilnveidojusi pasaulē atdzīta auglības pētniece dr. Suzanna Parentea-Karea, kura turpina izstrādāt un pārskatīt tehniskos materiālus sadarbībā ar medicīnisko konsultāciju komiteju.[20]

Austrālijas ārsts dr. Billings auglības noteikšanai sākotnēji mācīja gan temperatūras, gan gļotu pazīmju atpazīšanu, tomēr, tā kā liela daļa jaunattīstības valstu iedzīvotāju bija analfabēti, saskārās ar problēmām, apmācot tos auglības atpazīšanai pielietot ķermeņa bazālās temperatūras pazīmi. Septiņdesmitajos gados tika mainīta apmācības metode, lai auglības noteikšanā paļautos tikai uz gļotu novērojumiem.[15] 1978. gadā dr. Billings dibina starptautisku organizāciju, kura tagad ir pazīstama kā W orld Organization Ovulation Method Billings (WOOMB). Bilingsa metode turpmākajos 50 gados tika mācīta vairāk kā 100 valstīs, ieskaitot Ķīnu, kur tā bija vienīgā dabiskā dzimstības regulēšanas metode, kuras lietošanu akceptēja valdība. WOOMB darbs veido globālu ietekmi uz visu sabiedrību. Dr. Billings apceļoja pasauli, lai izveidotu mācību centrus un apmācītu skolotājus, lai izglītotu sievietes un pārus par šo metodi. 1991. gadā viņu uzņēma Austrālijas ordeņa locekļa amatā.[21]

ASV pirmā organizācija, kas mācīja simpto-termālo metodi, tika dibināta 1971. gadā, kad katoļu pāris Džons un Šeila Kipleji apvienojās ar Dr. Konaldu Premu, mācot auglības novērošanas metodi, kas balstījās uz visām trim pazīmēm: temperatūru, gļotām un dzemdes kakla stāvokli. Viņu dibināto organizāciju tagad dēvē par Couple to Couple League International.[15] Nākamajā desmitgadē tika nodibinātas citas tagad lielas katoļu organizācijas — Family of the Americas (1977), kas mācīja Billingsa metodi[22] un Pāvesta Pāvila VI institūts (1985), mācot jaunu auglības atpazīšanas metodi — gļotu sistēmu, ko sauc par Kreitona modeli.[23] Līdz astoņdesmitajiem gadiem ASV informācija par auglības atpazīšanu bija pieejama tikai no katoļu avotiem. Pirmā laicīgā mācību organizācija Fertility Awareness Center tika dibināta 1981. gadā, Ņujorkā.[24] Tonijs Veslers sāka mācīt AAM 1982. gadā un 1995. gadā publicēja kā bestselleru grāmatu Taking Charge of Your Fertility 1987. gadā Edmontonā, Kanādā tika dibināta kustība Justisse.[25] Visas šīs laicīgās organizācijas māca simpto-termālo auglības atpazīšanas metodi. Kaut arī katoļu organizācijas vēsturiski bija ievērojami lielākas nekā sekulārās auglības atpazīšanas apmācības kustības, pēdējās ir kļuvušas ar vien populārākas kopš 1990. gadiem.

Vācijā, 1986. gadā dr. Jozefs Rotcers, lai palielinātu AAM apmācības iespējas galvenokārt vācvalodīgajās valstīs, dibina institūtu INER. Laika gaitā šajā kustībā iesaistās pārstāvji arī no citām valstīm, tiek dibināti līdzīgi institūti INER Italia, INER Poland, INER Paraguay un INER Georgia, komandai pievienojoties arī pārstāvjiem no 20 citām valstīm, ieskaitot Rumāniju, Horvātiju un Ukrainu.[26]

Atbalsts tam, lai auglības atpazīšanas apmācības pakalpojumi būtu pieejami populācijai, parasti ir nācis no nevalstiskiem avotiem. Bet valdības finansējums ir piešķirts AAM apmācības pakalpojumu nodrošināsanai Austrālijā, Kanādā, Francijā, Kenijā, Kiribati, Maurīcijā, Jaunzēlandē, Papua-Jaungvinejā, Filipīnās, Tongā, Apvienotajā Karalistē un Amerikas Savienotajās Valstīs, un dabīgā ģimenes plānošana (DĢP) kā auglības atpazīšanas metožu pielietošana ir īpaši pieminēta tiesību aktos vairākās valstīs, tostarp Argentīnā, Brazīlijā, Čīlē, Īrijā, Amerikas Savienotajās Valstīs un Zambijā.[1]

Apvienoto Nāciju Organizācija 1984. gada Starptautiskajā iedzīvotāju populācijas konferencē Meksikā mudināja turpināt paplašināt dabiskās ģimenes plānošanas apmācību pakalpojumus, delegāti izdeva oficiālu ieteikumu valdībām sniegt iedzīvotājiem ar to saistītu informāciju un nodrošināt izglītošanu, lai padarītu pakalpojumu universāli pieejamu, kā arī nodrošināt resursus pētījumiem, kas nodrošinātu sieviešu auglības periodu turpmāku izpēti.[1]

Latvijā Auglības atpazīšanas simpto-termālās metodes apmācības ieviesis Ģimenes ekoloģijas institūts, kas ir Eiropas ģimenes dzīves izglītības institūta (European Institute for Family Life Education — EIFLE) biedrs.[27] EIFLE ir Eiropas nevalstiskā organizācija, kas tika dibināta 1992. gadā Grenoblē (Francijā), apvienojot organizācijas, kas atrodas visā Eiropā un ārpus tās un sniedz dažādus pakalpojumus, kursus un atbalstu pārim un ģimenei, arī auglības atpazīšanas metožu apgūšanai. IEEF / EIFLE regulāri aicina savus biedrus sanākt kopā uz sanāksmēm, kongresiem, apmācībām un pētniecības projektiem.

Attīstība mūsdienās labot šo sadaļu

Mūsdienās turpinās auglības atpazīšanas metožu izstrāde. Deviņdesmito gadu beigās Džordžstaunas Universitātes Reproduktīvās veselības institūts ieviesa divas jaunas metodes.[28] Divu dienu metode, kas ir tikai gļotu sistēma, kā arī CycleBeads un iCycleBeads (digitālā versija), kas balstīta uz Standarta dienu metodi, tās ir izstrādātas, lai būtu gan efektīvas, gan vienkāršas apmācīšanai un lietošanai. 2019. gadā Urrutia et al. laidis klajā pētījumu, kā arī interaktīvu grafiku, kurā apskatītas visas pētītās auglības apzināšanās metodes.[29] Femtech uzņēmumi, piemēram, Dot un Natural Cycles, ir arī sagatavojuši jaunus pētījumus un lietotnes, lai palīdzētu sievietēm izvairīties no grūtniecības. Natural Cycles ir pirmā šāda veida lietotne, kas saņēmusi FDA apstiprinājumu.[30]

Auglības pazīmes labot šo sadaļu

Lielākajai daļai menstruālo ciklu sākumā vairākas dienas ir neauglīgas (pirms ovulācijas neauglība), auglības periods, un pēc tam ir vairākas dienas pirms nākamajām menstruācijām, kas ir neauglīgas (pēc ovulācijas neauglība). Pirmā asiņošanas diena tiek uzskatīta par menstruālā cikla pirmo dienu. Dažādas auglības atpazīšanas sistēmas nedaudz atšķirīgi aprēķina auglības periodu, izmantojot primārās auglības pazīmes, cikla vēsturi vai abus.

Primārās auglības pazīmes labot šo sadaļu

Trīs galvenās auglības pazīmes ir ķermeņa bazālā temperatūra (ĶBT), dzemdes kakla gļotas un dzemdes kakla stāvoklis. Sieviete, kas praktizē uz simptomiem balstītu auglības atpazīšanu, var izvēlēties novērot vienu pazīmi, divas pazīmes vai visas trīs. Daudzām sievietēm parādās arī sekundāras auglības pazīmes, kas korelē ar noteiktām menstruālā cikla fāzēm, piemēram, vēdera sāpes un smaguma sajūta, muguras sāpes, krūšu jutīgums un ovulācijas sāpēs.

Ķermeņa bazālā temperatūra labot šo sadaļu

Tas parasti attiecas uz temperatūras rādījumiem, kas savākti, kad cilvēks pirmo reizi pamostas no rīta (vai pēc dienas garākā miega perioda). ĶBT merījumus auglības atpazīšanai var iegūt, izmantojot jūtīgu termometru, mērot temperatūru uz gļotādām, pēc izvēles — mutē, vagīnā vai tievajā zarnā. Sievietēm ovulācija izraisīs ĶBT palielināšanos no 0,2 līdz 0,5 ° C. (0.5 un 1. ° F), kas ilgst aptuveni līdz nākamajām menstruācijām. Šo temperatūras maiņu var izmantot, lai noteiktu, kad notikusi ovulācija un sākusies pēcovulācijas neauglības fāze.

Dzemdes kakla gļotas labot šo sadaļu

Dzemdes kakla gļotu parādīšanās un sajūta vulvā parasti tiek aprakstītas kopā kā divi vienas un tās pašas pazīmes novērošanas veidi. Dzemdes kakla gļotas ražo dzemdes kakls, kas savieno dzemdi ar maksts kanālu. Auglīgas dzemdes kakla gļotas veicina spermatozoīdu izdzīvošanu makstī, samazinot maksts skābumu, kā arī palīdz spermai virzīties caur dzemdes kaklu un dzemdē. Auglīgu dzemdes kakla gļotu veidošanos izraisa estrogēns — tas pats hormons, kas sievietes ķermeni sagatavo ovulācijai. Novērojot savas dzemdes kakla gļotas un pievēršot uzmanību sajūtai, kad tā iziet cauri vulvai, sieviete var noteikt, kad viņas ķermenis gatavojas ovulācijai, kā arī kad ovulācija ir pagājusi. Kad notiek ovulācija, estrogēna ražošana samazinās un progesterona līmenis sāk paaugstināties. Progesterona līmeņa paaugstināšanās izraisa izteiktas izmaiņas gļotu daudzumā un kvalitātē.[31]

Dzemdes kakla stāvoklis labot šo sadaļu

Dzemdes kakls maina stāvokli, reaģējot uz tiem pašiem hormoniem, kas izraisa dzemdes kakla gļotu veidošanos un izžūšanu. Kad sieviete atrodas neauglīgajā sava menstruālā cikla fāzē, dzemdes kakla maksts kanālā ir zems; tam pieskaroties ir sajūta, ka tas ir stingrs (piemēram, kā pieskaroties cilvēka deguna galam); un atvere dzemdes kaklā — būs salīdzinoši maza vai "aizvērta". Laikā, kad sieviete kļūst auglīgāka, dzemdes kakls maksts kanālā paceļas augstāk, tas kļūs mīkstāks uz tausti (vairāk sajūta līdzīga kā pieskaroties cilvēka lūpām), un dzemdes kakliņš kļūst atvērtāks. Pēc ovulācijas dzemdes kakls atgriežas neauglīgā stāvoklī.

Cikla vēsture labot šo sadaļu

Kalendārās metodes (KM) sistēmas nosaka gan pirms ovulācijas, gan pēc ovulācijas neauglību, pamatojoties tikai uz cikla vēsturi. Lietojot šīs metodes, lai izvairītos no grūtniecības, jārēķinās, ka šīm sistēmām ir augstāks perfektas-lietošanas (perfect-use) lietošanas efektivitātes kļūdas līmenis (failure-rate) nekā uz simptomiem balstītām sistēmām. Taču tās joprojām ir salīdzināmas ar barjermetodēm, piemēram, diafragmām un dzemdes kakla uzlikām.

Metodes, kas balstītas uz gļotu un ķermeņa bazālās temperatūru novērojumiem un ko izmanto, lai noteiktu pēc ovulācijas neauglību, ja tās tiek izmantotas, lai izvairītos no apaugļošanās, nodrošina ļoti zemu perfektas-lietošanas (perfect-use) grūtniecības iespējamības kļūdas līmeni.[32] Tomēr gļotu un ķermeņa bazālās temperatūras sistēmām ir daži ierobežojumi, nosakot pirmsovulācijas neauglības fāzi. Tā kā ciklā bez traucējumiem (slimības, utt.) visai pirmsovulācijas fāzei ir raksturīga zemāka ķermeņa bazālā temperatūra, dati par ķermeņa bazālo temperatūru nesniedz norādes par auglību vai neauglību pirms ovulācijas. Preovulācijas neauglību var noteikt, novērojot auglīgu dzemdes kakla gļotu trūkumu; tomēr tas rada lielāku metodes lietošanas kļūdas līmeni nekā tad, kad gļotu trūkums tiek novērots periodā jau pēc ovulācijas, kad ir ovulācijai sekojošā neauglības fāze.[33] Paļaušanās tikai uz gļotu novērošanu nozīmē arī to, ka menstruāciju laikā, ja ir vēlme izvairīties no grūtniecības, nav atļauts neaizsargāts dzimumakts, jo visas gļotas būtu "aizklātas".[34]

Atsevišķu kalendāra noteikumu izmantošana, lai noteiktu neauglīgās fāzes posma ilgumu pirms ovulācijas, ļauj lietot neaizsargātu dzimumaktu pirmajās menstruālā cikla dienās, vienlaikus saglabājot ļoti mazu grūtniecības iespējamību.[35] Izmantojot tikai gļotu metodes, ir iespēja nepareizi noteikt menstruācijas cikla vidusdaļu vai anovulējošu asiņošanu (cikls, kurā nenotiek ovulācija, bet ir vērojama tikai dzemdes asiņošana). ĶBT diagrammas veidošana ļauj precīzi noteikt menstruācijas, kad var ticami piemērot pirmsovulācijas kalendāra noteikumus.[36] Auglības atpazīšanas sistēmās, kur tiek vērotas tikai ķermeņa bazālās temperatūras izmaiņas uz kalendāra noteikumu var paļauties atsevišķi, lai noteiktu neauglīgo fāzi pirms ovulācijas. Simpto-termālās auglības atpazīšanas sistēmās kalendāra likumu ievēro tikai pārliecinoties par gļotu simptoma pazīmi: auglīgo dzemdes kakla gļotu novērošana pārspēj jebkuru kalendārā noteikto neauglības iespējamību.[36] Tādējādi, parādoties šim otram parametram, neskatoties uz ciklu vēsturi, tiek "atvērts" auglīgais posms.

Kalendāra noteikumi var noteikt parastu dienu skaitu, pieņemot, ka (atkarībā no sievietes iepriekšējā cikla ilguma) katra menstruālā cikla pirmās trīs līdz sešas dienas tiek uzskatītas par neauglīgām.[37] Vai arī kalendāra noteikumam var būt nepieciešams aprēķins, piemēram, uzskatot, ka pirms ovulācijas neauglīgās fāzes ilgums ir vienāds ar sievietes īsākā cikla ilgumu, no kura atskaitītas 21 dienas.[38] Tā vietā, lai saistītu ar cikla garumu, kalendāra likuma pielietošanas nosacījumus var noteikt arī skatoties no cikla dienas, kurā sieviete novēro ķermeņa bazālās temperatūras maiņu. Šādā sistēmā pirms ovulācijas neauglīgā fāze ir vienāda ar sievietes iepriekšējā cikla temperatūras paaugstināšanās dienu, no kuras atskaitītas septiņas dienas.[39]

Citas tehnikas labot šo sadaļu

Ovulācijas prognozēšanas komplekti (OPK) var noteikt ovulāciju sekojot lutenizējošā hormona (LH) koncentrācijas izmaiņām sievietes urīnā. Pozitīvam OPK parasti seko ovulācija 12—36 stundu laikā.

Pareizi lietojot siekalu mikroskopus, var noteikt siekalu struktūras izmaiņas, kas notiek pirms ovulācijas. Izmaiņas parasti noteik trīs dienas pirms ovulācijas un turpinās līdz ovulācijas iestāšanās brīdim. Šī "auglīgā loga" laikā dzemdes kakla gļotās, kā arī siekalās, rodas fermentācijas struktūras.

Datorizēti auglības monitori, piemēram, Lady-Comp, — auglības monitori pieejami ar dažādiem zīmoliem. Šie monitori var izmantot tikai ĶBT sistēmas, var analizēt urīna testa strēmeles, var izmantot simptomātiskus novērojumus, kontrolēt siekalu un maksts šķidrumu elektrisko pretestību vai arī kādu no šo faktoru kombināciju.

Marketes Universitātē izstrādātā simpto-hormonālā AAM metode auglīgā loga noteikšanai izmanto ClearBlue Easy auglības monitoru, lai noteiktu auglīgo logu. [35] Monitors mēra estrogēnu un LH, lai noteiktu "pīķa dienu". Šī metode ir izmantojama arī pēcdzemdību, zīdīšanas un perimenopauzes laikā, un tai nepieciešama mazāks atturības laiks, salīdzinot no citām AAM metodēm.[40]

Priekšrocības un trūkumi labot šo sadaļu

Auglības atpazīšanai un izpratnei ir vairākas unikālas īpašības:

  • AAM var izmantot reproduktīvās veselības uzraudzībai. Cikla izmaiņas var brīdināt lietotāju par jaunām ginekoloģiskām problēmām. AAM var izmantot arī, lai palīdzētu diagnosticētu jau zināmu ginekoloģisku problēmu iemeslus, piemēram, neauglības.
  • AAM ir daudzpusīgas: tās var izmantot, gan lai izvairītos no grūtniecības gan tās var palīdzēt ieņemt bērnus.
  • AAM lietošana var sniegt ieskatu sieviešu ķermeņa darbībā un ļaut sievietēm labāk kontrolēt savu auglību.
  • AAM ir pilnībā dabīgas, nenotiek mākslīga iejaukšanās dabiskajās ķermeņa funkcijās,
  • AAM lietotāji, arī pielietojot metodi, lai izvairotos no grūtniecības, neauglīgajā laikā var veikt neaizsargātu dzimumaktu, kas palielina apmierinātību ar seksuālajām attiecībām, tomēr AAM nav piemērotas nepatstāvīgām, gadījuma rakstura attiecībām, jo nenovērš saslimšamu ar seksuāli transmisīvo slimībām, C hepatītu un HIV. Arī patstāvīgās attiecībās, lai ievērotu AAM protokolu, nepieciešama pāra sadarbība.
  • AAM lietošana daudziem pāriem palīdz uzlabot dialogu seksuālajā jomā, iegūt lielāku prieku no seksuālajām attiecībām.[41]
  • Dažām simptomos balstītām auglības atpazīšanas formām nepieciešama dzemdes kakla gļotu novērošana vai pieskaršanās tām, tās ir darbības, kuras dažām sievietēm veikt ir neērti. Daži praktizētāji dod priekšroku terminam “dzemdes kakla šķidrums”, lai atsauktos uz dzemdes kakla gļotām, cenšoties padarīt doto jēdzienu šīm sievietēm pieņemamāku. Tomēr AAM praktizēšana var palīdzēt sievietēm pieņemt un labāk saprast savu ķermeni.[41]
  • Dažas zāles, piemēram, dekongestanti, var mainīt dzemdes kakla gļotas. Sievietēm, kuras lieto šīs zāles, gļotu pazīmes var precīzi nenorādīt auglību.
  • Dažām metodēm, kas balstītas uz auglības pazīmju atpazīšanu, nepieciešama ķermeņa bazālās temperatūras monitorēšana. Tā kā neregulārs miegs var traucēt ķermeņa bazālās temperatūras precizitāti, piemēram, maiņu darbs un tiem, kuriem ir ļoti mazi bērni, šīs metodes varētu būt grūtības izmantot.[42]
  • Dažu AAM protokols paredz to, ka nepieciešams veikt darbības katru dienu — veidot detalizētu uzskaiti. Dažiem pāriem laika un detaļu uzskaites prasības var šķist pārāk sarežģītas.[42] (Laika gaitā, kad atpazīts konkrētā cilvēka auglības pamatmodelis, šo uzskaites detalizāciju var arī samazināt.)

Kā dzimstības kontroles metode labot šo sadaļu

Efektivitāte labot šo sadaļu

Auglības atpazīšanas metodēm, kā arī vairumam kontracepcijas veidu, efektivitāti var novērtēt divējādi. Perfektas-lietošanas (perfect-use) vai citiem vārdiem — metodes efektivitātes rādītāji ietver tikai tos cilvēkus, kuri ievēro visus cikla novērošanas noteikumus, pareizi identificē auglīgo fāzi un atturas no neaizsargāta dzimumakta dienās, kas noteiktas kā auglīgas. Faktiskajā lietošanā vai tipiskā-lietošana (typical-use) efektivitātes rādījumi tiek noteikti par visām sievietēm, kas paļaujas uz izvēlēto auglības atpazīšanas metožu lietošanu, lai izvairītos no grūtniecības, ieskaitot sievietes, kuras neatbilst pielietotās metodes perfektas-lietošanas kritērijiem. Efektivitātes rādītāji parasti tiek noteikti par pirmo lietošanas gadu.[43] Parasti efektivitātes rādītāju aprēķināšanai izmanto perla indeksu (Pearl index), bet dažos pētījumos tiek izmantotas dekrēta tabulas (Decrement table). Pasaules Veselības organizācijas apkopotie auglības atpazīšanas metožu efektivitātes rādītāji, kas noteikti zinātniskos pētījumos:[6]

Metode Kā tā strādā Efektivitāte:

grūtniecības gada laikā uz 100 sievietēm, konsekventi un pareizi lietojot — perfekta-lietošana

Efektivitāte:

grūtniecības gada laikā uz 100 sievietēm — tipiska-lietošana

Sipmto-termālā metode Novērš grūtniecību, izvairoties no neaizsargāta vaginālā seksa visauglīgākajā laikā (SBM) <1 2
Laktācijas amenorejas metode Novērš olšūnu izdalīšanos no olnīcām (ovulāciju) (LAM) 0.9 (pirmajos sešos mēnešos pēc dzemdībām) 2 (pirmajos sešos mēnešos pēc dzemdībām)
Bilingsa (ovulācijas) metode Novērš grūtniecību, izvairoties no neaizsargāta vaginālā seksa visauglīgākajā laikā (SBM) 3 23[8]
Standarta dienu metode (SDM) Novērš grūtniecību, izvairoties no neaizsargāta vaginālā seksa visauglīgākajās dienās. (KBM) 5 12
Divu dienu metode Novērš grūtniecību, izvairoties no neaizsargāta vaginālā seksa visauglīgākajās dienās. (SBM) 4 14
Kalendārā ritma metode Pāris novērš grūtniecību, izvairoties no neaizsargāta vaginālā seksa no pirmās līdz pēdējai aprēķinātajai auglīgajai dienai, atturoties vai lietojot prezervatīvu. (KBM) Uzticami efektivitātes rādītāji nav pieejami 15
Bazālās temperatūras metode Novērš grūtniecību, izvairoties no neaizsargāta vaginālā seksa auglīgās dienās (SBM) Uzticami efektivitātes rādītāji nav pieejami
Ja pāris auglīgajā laikā SBM, KBM un LAM kombinē ar citām kontracepcijas metodēm, jāņem vērā arī kombinēto kontracepcijas metožu efektivitāte
Vīrieša prezervatīvs Veido barjeru, kas novērš spermas un olšūnu satikšanos 2 13
Sieviešu prezervatīvs Veido barjeru, kas novērš spermas un olšūnu satikšanos 5 21
Pārtrauktais dzimumakts (coitus interraptus) Mēģina novērst spermas nokļūšanu sievietes ķermenī, novēršot apaugļošanos 4 20
Vīrieša sterilizācija (vazektomija) Nodrošina spermotozītu neesamību ejakuātā 0.1 0.15
Sievietes sterilizācija (tubal ligation) Olšūnas tiek bloķētas, lai nesatiktos ar spermu 0.5 0.5

Raksturīgākie iemesli tipiskas-lietošanas (typical-use) zemākai efektivitātei labot šo sadaļu

Vairāki faktori nosaka to, ka tipiskas-lietošanas efektivitāte ir zemāka nekā perfektas-lietošanas (perfect-use) efektivitāte:

  • apzināta AAM metodes lietošanas norādījumu neievērošana (neaizsargāts dzimumakts dienā, kas atzīta par auglīgu)
  • to personu kļūdas, kuras sniedz norādījumus par metodes izmantošanu (instruktors sniedz nepareizu vai nepilnīgu informāciju par konkrētās metodes noteikumu sistēmu)
  • lietotāja kļūdas (noteikumu neizpratne, diagrammu veidošanas kļūdas)

Visizplatītākais zemākas faktiskās jeb tipiskās efektivitātes iemesls nav instruktoru vai lietotāju kļūdas, bet gan apzināta lietotāja nerīkošanās pēc metodes nosacījumiem[44][45] — tas ir, pāris, kurš zina, ka tajā laikā sieviete, iespējams, ir auglīga, tomēr iesaistās dzimumaktā. Tas ir līdzīgi kā ar barjermetožu izmantošanas kļūdām, kuras galvenokārt izraisa metodes neizmantošana.

Lai panāktu grūtniecību labot šo sadaļu

Dzimumakta laiks labot šo sadaļu

Barreta un Maršala pētījums parādīja, ka nejauši dzimumakti nodrošina 24% grūtniecības biežumu vienā ciklā. Šis pētījums arī atklāja, ka savlaicīgs dzimumakts, pamatojoties uz informāciju, kas iegūta, izmantojot tikai ĶBT bāzētu metodi, palielināja grūtniecības līmeni līdz 31% —68%.

Dzemdes kakla un gļotu pazīmju auglības atpazīšanas metožu pētījumos par auglību tika noskaidrots, ka grūtniecības iespējamība pirmajā ciklā ir 67—81%, ja dzimumakts notika dzemdes kakla gļotu pazīmes "pīķa" dienā.[7]

Grūtniecības iespējamību pēc dzimumakta ietekmē arī vairāki citi faktori. Attiecībā uz biežumu ir ieteikumi veikt dzimumaktu ik pēc 1 vai 2 dienām,[46] vai ik pēc 2 vai 3 dienām.[47] Pētījumi neuzrāda būtiskas atšķirības starp dažādām dzimumakta pozām un grūtniecības biežumu, ja vien tas izraisa ejakulāciju makstī.[48]

Problēmu diagnostika labot šo sadaļu

Regulārus menstruālos ciklus dažreiz uzskata par pierādījumu tam, ka sievietei ovulācija notiek normāli, un neregulārus ciklus kā pierādījumu tam, ka viņai ir kādas veselības problēmas.[49] Tomēr daudzām sievietēm ar neregulāriem cikliem ovulācija notiek normāli, un dažām sievietēm ar regulāriem cikliem faktiski ir kairinoša iedarbība vai tām ir luteālās fāzes defekts. Tādēļ reizēm, lai sasniegtu grūtniecību, nepieciešams precīzi noteikt, vai sievietei ir ovulācija, un vai viņas menstruālā cikla postovulācijas (luteālās) fāzes ilgums ir pietiekams, To var monitorēt, reģistrējot ķermeņa bazālās temperatūras izmaiņas un, it īpaši, dzemdes kakla gļotu un dzemdes kakla stāvokli.

Auglīgas dzemdes kakla gļotas ir svarīgas, veidojot vidi, kas ļauj spermai caur dzemdes kaklu nokļūt olvados (veic transporta u.c. funkcijas), kur spermotozīdi sagaida olšūnu. Auglības pazīmju pieraksti var palīdzēt diagnosticēt dzemdes kakla gļotu disfunkciju, kas ir biežs neauglības cēlonis. Ja tiek diagnosticētas novirzes, daži avoti iesaka lietot guaifenesīnu (guaifenesin) dažas dienas pirms ovulācijas, lai sašķidrinātu gļotas.[50]

Grūtniecības pārbaude un gestācijas vecums labot šo sadaļu

Grūtniecības testi nav precīzi 1—2 nedēļas pēc ovulācijas. Zinot aptuveno ovulācijas datumu, sieviete var novērst kļūdaini negatīvu rezultātu iegūšanu pārāk agras pārbaudes dēļ. Ciklā bez traucējumiem 18 dienas pēc kārtas paaugstināta temperatūra nozīmē, ka sieviete gandrīz noteikti ir stāvoklī.[51]

Paredzamie ovulācijas datumi no auglības diagrammām ir precīzāka metode gestācijas vecuma noteikšanai nekā tradicionālais "grūtniecības ritenis" vai pēdējās menstruācijas metode menstruālo periodu izsekošanai.[52]

Atsauces labot šo sadaļu

  1. ↑ 1,0 1,1 1,2 "Natural familly planning A guide to provision of services". World Health Organisation: 8. 1988.
  2. ↑ Shawn Malarcher, Jeff Spieler, Madeleine Short Fabic, Sandra Jordan, Ellen H Starbird, Clifton Kenona (25-03-2016). "Fertility Awareness Methods: Distinctive Modern Contraceptives". Glob Health Sci Pract.
  3. ↑ Toni Weschler. Taking Charge of Your Fertility. NewYork : HarperCollins, 2002. 52. lpp. ISBN 0-06-093764-5.
  4. ↑ ""Medical Eligibility Criteria for Contraceptive Use:Fertility awareness-based methods" Fourth edition.". 2010. 2010.
  5. ↑ 5,0 5,1 Michael D. Manhart, PhD,aMarguerite Duane, MD, MHA, FAAFP,bApril Lind, MD,cIrit Sinai, PhD,bJean Golden-Tevald, DO (2013). "Fertility awareness-based methods of family planning:A review of effectiveness for avoiding pregnancyusing SORT". Osteopathic Family Physician, Vol5, No1, January/February 2013: 4.
  6. ↑ 6,0 6,1 «Family planning/contraception methods».
  7. ↑ 7,0 7,1 """Natural family planning": effective birth control supported by the Catholic Church"". NCBI National Center for Biotechnology Information: BMJ. 307 (6906): 723–6.. 1993.
  8. ↑ 8,0 8,1 "Fertility Awareness Methods". Family Planning A Global Handbook for providers 2018 edition: 292. 2018.
  9. ↑ Andrea O'Reilly. Encyclopedia of Motherhood. SAGE Publications, 2010. 1056. lpp. ISBN 9781452266299.
  10. ↑ Joel B. Green. Dictionary of Scripture and Ethics. Baker Books, 2011. 303. lpp. ISBN 9781441239983.
  11. ↑ "Saint, Bishop of Hippo Augustine "Chapter 18.—Of the Symbol of the Breast, and of the Shameful Mysteries of the Manichæans"". A Select Library of the Nicene and Post-Nicene Fathers of the Christian Church, Volume IV.. 1887.
  12. ↑ 12,0 12,1 Yalom Marilyn. A History of the Wife. New York : HarperCollins, 2001. 297, 307. lpp. ISBN 0-06-019338-7.
  13. ↑ «"A Brief History of Fertility Charting"». 2006-06-18. Skatīts: 2020-07-29.
  14. ↑ Katie Singer. The Garden of Fertility. New York : Avery, a member of Penguin Group (USA)., 2004. 226–7. lpp. ISBN 1-58333-182-4.
  15. ↑ 15,0 15,1 15,2 Hays, Charlotte (2012-02-26). "Solving the Puzzle of Natural Family Planning". Holy Spirit Interactive.
  16. ↑ 16,0 16,1 Billings, John (2007-02-19). "THE QUEST — leading to the discovery of the Billings Ovulation Method". Bulletin of Ovulation Method Research and Reference Centre of Australia.
  17. ↑ 17,0 17,1 17,2 17,3 O'Hara Bernie. «The Development of NFP», 2014. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2020. gada 10. augustā. Skatīts: 30-07-2020.
  18. ↑ «About Dr. Hilgers». Skatīts: 30-07-2020.
  19. ↑ 19,0 19,1 «Prof. Dr.med. Josef Franz Rötzer». Skatīts: 29-07-2020.
  20. ↑ serena.ca. «ABOUT US». Skatīts: 07.08.2020.
  21. ↑ «Billings Method founder dies». 02-04-2007. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2008. gada 5. maijā.
  22. ↑ «About us. Family of the Americas.». 2006. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2007. gada 13. februārī.
  23. ↑ Pope Paul VI Institute. «About the Institute», 2006. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2012. gada 12. martā.
  24. ↑ Fertility Awareness Center. «About us», 2006.
  25. ↑ «Justisse Healthworks for Women.». 2015. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2021. gada 8. augustā.
  26. ↑ «The institute today». Skatīts: 31.07.2020.
  27. ↑ «IEEF / EIFLE». Skatīts: 29-07-2020.
  28. ↑ Arévalo M, Jennings V, Sinai I (2002). Efficacy of a new method of family planning: the Standard Days Method".. 65 (5): 333–8.. lpp.
  29. ↑ ""Fertility awareness based methods for pregnancy prevention"". BMJ: 366.
  30. ↑ «FDA allows marketing of first direct-to-consumer app for contraceptive use to prevent pregnancy». 2018.
  31. ↑ James, B. Brown (2005). ""Physiology of Ovulation"". Ovarian Activity and Fertility and the Billings Ovulation Method. Ovulation Method Research and Reference Centre of Australia..
  32. ↑ Kippley. 2003. pp.121–134,376–381. lpp.
  33. ↑ Kippley. 2003. p. 114. lpp.
  34. ↑ Evelyn Billings; Ann Westinore. The Billings Method: Controlling Fertility Without Drugs or Devices. Toronto : Life Cycle Books, 1998. p. 47. lpp. ISBN 0-919225-17-9.
  35. ↑ Kippley. 2003. pp.108–113. lpp.
  36. ↑ 36,0 36,1 Kippley (2003), p.101 sidebar and Weschler (2002), p.125.
  37. ↑ Kippley (2003), pp.108-109 and Weschler (2002), pp.125-126.
  38. ↑ Kippley (2003), pp.110-111.
  39. ↑ Kippley (2003), pp.112-113.
  40. ↑ Richard J. Fehring, Mary Schneider (2014). "Comparison of Abstinence and Coital FrequencyBetween 2 Natural Methods of Family Planning". Marquette Universitye-Publications@MarquetteCollege of Nursing Faculty Research andPublications.
  41. ↑ 41,0 41,1 Matthias Unseld, Elisabeth Rötzer, Roman Weigl, Eva K. Masel, Michael D. Manhart (13-03-2017). "Use of Natural Family Planning (NFP) and Its Effect on Couple Relationships and Sexual Satisfaction: A Multi-Country Survey of NFP Users from US and Europe". Front. Public Health.
  42. ↑ 42,0 42,1 "How to Observe and Record Your Fertility Signs". Fertility Friend Handbook.. 2004.
  43. ↑ Kippley, John; Sheila Kippley. The Art of Natural Family Planning (4th addition ed.). Cincinnati : OH: The Couple to Couple League, 1996. p. 141. lpp. ISBN 0-926412-13-2.
  44. ↑ "The effectiveness of a fertility awareness based method to avoid pregnancy in relation to a couple's sexual behaviour during the fertile time: a prospective longitudinal study". Hum. Reprod.: 22 (5): 1310–9..
  45. ↑ Howard, M.P.; Stanford, J.B. (1999). "Pregnancy probabilities during use of the Creighton Model Fertility Care System". Archives of Family Medicine.: 8 (5): 391–402..
  46. ↑ Mayo Clinic. «How to get pregnant», 2016-11-02.
  47. ↑ National Institute for Health and Care Excellence. «Fertility problems: assessment and treatment, Clinical guideline [CG156]», 02.2013.
  48. ↑ Dr. Philip B. Imler & David Wilbanks (2018-06-01). "The Essential Guide to Getting Pregnant". American Pregnancy Association..
  49. ↑ womenshealth.gov. U.S. Department of Health and Human Services, Office on Women's Health. «"Infertility fact sheet: What causes infertility in women?"», 2012-11-02. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2012-11-02.
  50. ↑ Weschler. 2002. p. 173.. lpp.
  51. ↑ Weschler. 2002. 316. lpp.
  52. ↑ Weschler. 2002. 3–4,155–156, insert p.7. lpp.
Saturs iegūts no "https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=Auglības_atpazīšanas_metodes&oldid=4016273"