Atvērta ekonomika ir valsts ekonomika, kura piedalās starptautiskās ekonomiskās attiecībās. Atvērta ekonomika ir ekonomika, kas ļauj brīvi tirgoties ar citām valstīm no dažādām valstīm. Lielākā daļa valstu pasaulē ir atvērta tautsaimniecība, un daudzas tautas ļoti lielā mērā paļaujas uz starptautisko tirdzniecību, lai sasniegtu ekonomikas un sociālos mērķus. Valstis savā starpā tirgojas ar visdažādākajām precēm un pakalpojumiem. Atvērta ekonomika ir izdevīga, jo cilvēki var nodoties preču un pakalpojumu tirdzniecībai un darījumiem arī starptautiskajā arēnā kopumā. Tas palielina tirdzniecības un uzņēmējdarbības jomas, kas izraisa rentablos ienākumus.[1]

Atvērtas ekonomikas veidi labot šo sadaļu

Pastāv 2 atvērtās ekonomikas veidi:

  • Liela atvērtā ekonomika — ekonomika, kurā procentu likme veidojas iekšējo ekonomisko procesu rezultātā, kas ir spējīga būtiski ietekmēt starptautiskā tirgus stāvokli un pasaules procenta likumi;
  • Maza atvērtā ekonomika — ekonomika, kurā procentu likmi ietekmē pasaules finanšu tirgus nosacījumi — ekonomika, kuras nelielie izmēri neļauj tai būtiski mainīt pasaules tirgus norises.

Pastāv vairāki rādītāji, kas nosaka cik lielā mērā valsts ir atvērta ekonomika, piemēram:

Priekšrocības un trūkumi labot šo sadaļu

Galvenā priekšrocība ir tā, ka patērētāji var izvēlēties daudzas dažādas preces, atvērta ekonomika palielina iespēju tiešajiem ārvalstu ieguldījumiem un šajā ekonomikā ir lielāka iespēja pielāgoties izmaiņām, kas notiek pasaules ekonomikā.[2]

Pie negatīvajiem faktoriem uzskata, ka valstis bieži vien kļūst pārāk atkarīgas no citām valstīm, kā arī no atvērtās ekonomikas var ciest vietējie ražotāji, kas nespēj konkurēt ar ārzemju uzņēmumiem, jāņem vērā, ka bieži investoriem neinteresē vietējās valsts intereses, ļoti bieži orientētas uz peļņu. Līdz ar to ilgtermiņā ir grūti prognozēt viņu rīcību, jo tie var atkal meklēt jaunus tirgus, pametot esošos. Ekonomikas krīzes apstākļos valstis ir daudz ievainojamākas pie atvērtas ekonomikas.

Atsauces labot šo sadaļu

  1. Stenleiks Dž.F. Ekonomikas pamati, 1997, 172. lpp
  2. «Arhivēta kopija». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2016. gada 5. martā. Skatīts: 2015. gada 16. martā.