Atripīdu kārta
Atripīdu kārta (Atrypida) ir slēdzenes pleckāju kārta. Čaulas pārsvarā ieapaļas, ar ieliektu, retāk taisnu slēdzenes malu. Deltīdijs ir trīsstūrveida , parasti ar deltīdija plāksnīšu pāri un apaļu kājas atvērumu (foramen) zem galotnes. Slēdzenes plāksnīte divdaļīga. Rokas aparāts sastāv no divām, parasti konusveidīgām spirālēm ar virsotnēm, kas vērstas muguras vāciņa virzienā, reizēm vēdera vāciņa virzienā, un pavisam reti uz čauliņas centru. Jugums ir viengabalains vai arī sadalīts, vienkāršs vai arī ar vienu izaugumu. Čauliņu veidojošā viela ir monolīta vai arī reizēm poraina. Atripīdu kārtas pārstāvji dzīvoja no vidējā ordovika līdz apakšējam karbonam.
Atripīdu kārta | |
---|---|
Atripīds Atrypa reticularis | |
Klasifikācija | |
Valsts | Dzīvnieki (Animalia) |
Tips | Pleckāji (Brachiopoda) |
Klase | Slēdzenes pleckāji (Articulata) |
Kārta | Atripīdi (Atrypida) |
Atripīdu kārta Vikikrātuvē |
Sistemātika
labot šo sadaļuSenāk Atripīdu kārtu iedalīja 4 virsdzimtās (Cyclospiracea, Atrypacea, Coelospiracea, Dayiacea). Tagad ir izstrādāta detalizetāka atripīdu sistemātika.
- kārta: Atripīdi (Atrypida)
- apakškārta: Anazygidina Copper, 1996c
- virsdzimta: Anazygoidea
- dzimta: Anazygidae Davidson, 1882
- apakškārta: Atrypidina Moore, 1952
- virsdzimta: Atrypoidea Gill, 1871
- dzimta: Atrypidae Gill, 1871
- dzimta: Atrypinidae
- virsdzimta: Punctatrypoidea
- dzimta: Punctatrypidae
- apakškārta: Davidsoniidina
- virsdzimta: Davidsonioidea
- dzimta: Carinatinidae
- dzimta: Davidsoniidae
- virsdzimta: Palaferelloidea
- dzimta: Karpinskiidae
- dzimta: Palaferellidae
- dzimta: Symmatrypidae
- apakškārta: Lissatrypidina
- virsdzimta: Lissatrypoidea
- dzimta: Lissatrypidae
- dzimta: Septatrypidae
- virsdzimta: Glassioidea
- dzimta: Glassiidae
- virsdzimta: Protozygoidea
- dzimta: Cyclospiridae
- dzimta: Protozygidae
- Atrypida: incertae sedis
- ģints: Antelocoelia
- ģints: Undithyrella
- ģints: Wutubulakia