Arturs Goba

Arturs Goba (dzimis 1932. gada 25. oktobrī Cesvainē, miris 2019. gada 19. maijā Valkā) bija latviešu rakstnieks.^[1]

Dzimis Madonas apriņķa Cesvainē, kalpu ģimenē. Mācījies Ogres pagasta Cesvaines skolās. 1952. gadā beidzis Madonas 1. vidusskolu. 1956. gadā absolvējis Rīgas Pedagoģiskā institūta Latviešu valodas un literatūras fakultāti. Kopš 1956. gada dzīvoja Valkā. Strādājis par vakarskolas direktoru, rajona tautas izglītības nodaļas inspektoru (1959 — 1967) un rezerves skolotāju.

No 1973. gada Rakstnieku savienības biedrs. Dzejoļu krājumi: „Pazemes ūdeņi” (1969. gads), „Pietura” (1972. gads), un citi. Rakstījis dzeju un liroepisku pieaugušajiem, dzeju bērniem, stāstus un publicistiku par senvēsturi un revolucionārās pagātnes jautājumiem, saistot tos ar mūsu dienām. 1990. gadā saņēmis Pastariņa prēmiju par grāmatu „Dundurdziesma”. 2002. gada 11. oktobrī apbalvots ar IV šķiras Triju zvaigžņu ordeni.

Atsauces

↑ LA.LV. «Mūžībā aizgājis rakstnieks Arturs Goba». LA.lv (latviešu). Skatīts: 2019-05-29.

Ārējās saites

Artura Gobas biogrāfija

[1] LA.LV. «Mūžībā aizgājis rakstnieks Arturs Goba». LA.lv (latviešu). Skatīts: 2019-05-29.

[1]