Arturs Šniclers

Arturs Šniclers (Arthur Schnitzler, dzimis 1862. gada 15. maijā Vīnē, miris 1931. gada 21. oktobrī Vīnē) bija ebreju izcelsmes austriešu rakstnieks — prozaiķis un dramaturgs, Vīnes modernisma pārstāvis.

Dzīve

Arturs Šniclers dzimis pazīstama laringologa Johana Šniclera ģimenē. No 1871. līdz 1879. gadam viņš mācījies ģimnāzijā, tad turpat Vīnē studējis medicīnu, studijas beidzis 1885. gadā. Līdz 1894. g. bijis ārsts, taču darbojies arī kā rakstnieks. Viņa literārā debija bija stāsts "Balerīnas mīlasdziesma" (Liebeslied der Ballerine) laikrakstā Der freie Landbote 1880. gadā.

No 1890. g. Šniclers kopā ar draugiem Hugo fon Hofmanstālu un Rihardu Bēru-Hofmani bija viens galvenajiem Vīnes modernistiem. Kopš 20. gs. sākuma Šniclera darbi bija vieni no visvairāk iestudētajiem Vācijas un Austrijas teātros. Pēc noveles "Leitnants Gustls" (Leutnant Gustl, 1900) publicēšanas, kurā kritiski aplūkota karavīra dzīve Austrijas armijā, Šnicleram tika atņemta virsnieka pakāpe (viņš bija virsārsts rezervists). 1903. gadā viņš apprecējās ar aktrisi Olgu Gusmani, viņu dēlam Heinriham šajā laikā jau bija viens gads.

1921. gadā Šniclers šķīrās no sievas Olgas. Viņš pakāpeniski izolējās no sabiedrības dažādu fizisku un psihisku problēmu dēļ. 1928. g. viņu spēcīgi satrieca meitas pašnāvība. Šniclers nomira 1931. gada 21. oktobrī no asinsizplūduma smadzenēs.

Darbi

Šniclers rakstīja prozu (stāstus, noveles, romānus) un lugas. Darbība tajos lielākoties notiek Vīnē ap gadsimtu miju. Viņa darbos liela loma seksualitātei, daudzos darbos viņš pieskāries tēmām, kas tā laika literatūrā vēl bija tabu. Šniclers ir viens no iekšējā monologa tehnikas attīstītājiem vācvalodīgajā literatūrā, un vairākos viņa darbos iekšējais monologs jau pārvēršas apziņas plūsmā.

Šniclera pazīstamākie darbi ir arī latviešu valodā publicētās noveles "Leitnants Gustls", "Sapņa novele" (Traumnovelle, 1926), "Kazanovas atgriešanās" (Casanovas Heimfahrt, 1918), stāsts "Elzas jaunkundze" (Fräulein Else, 1924). Citi pazīstami darbi ir romāns "Ceļš uz brīvību" (Der Weg ins Freie, 1908), luga "Riņķa deja" (Reigen, 1896/97). Vēl latviešu valodā publicēts romāns "Terēze" (Therese, 1928) un citi darbi. Pēc "Sapņa noveles" motīviem uzņemta Stenlija Kubrika filma "Acis plaši aizvērtas" (1999).

Ārējās saites

Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Arturs Šniclers.

Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
Visuotinė lietuvių enciklopedija raksts (lietuviski)
Brockhaus Enzyklopädie raksts (vāciski)
Krievijas Lielās enciklopēdijas raksts (krieviski)
Encyclopædia Universalis raksts (franciski)
Enciklopēdijas Krugosvet raksts (krieviski)