Apkakles sīgas (Chlamydotis) ir sīgu dzimtas (Otididae) liela auguma putnu ģints, kas apvieno 2 mūsdienās dzīvojošas sugas.[1]

Apkakles sīgas
Chlamydotis (Lesson, 1839)
Apkakles sīga (Chlamydotis macqueenii)
Apkakles sīga (Chlamydotis macqueenii)
Klasifikācija
ValstsDzīvnieki (Animalia)
TipsHordaiņi (Chordata)
KlasePutni (Aves)
KārtaSīgveidīgie (Otidiformes)
DzimtaSīgu dzimta (Otididae)
ĢintsApkakles sīgas (Chlamydotis)
Izplatība
  Apkakles sīgas ligzdošanas areāls
  Apkakles sīgas ziemošanas areāls
  Sahāras sīgas izplatības areāls
Apkakles sīgas Vikikrātuvē

Nesenā pagātnē abas sugas tika klasificētas kā viena suga — apkakles sīga (Chlamydotis undulata).[2] Ģenētiskie pētījumi liecina, ka tās viena no otras nodalījušās pirms apmēram 0,9 miljoniem gadu.[3]

Izplatība labot šo sadaļu

 
Sahāras sīgas (Chlamydotis undulata) 1792. gada zīmējums
 
Apkakles sīgas (Chlamydotis macqueenii) 1921. gada zīmējums

Apkakles sīga (Chlamydotis macqueenii) sastopama Āzijā, reģionā starp Kaspijas jūru un Gobi tuksnesi, bet Sahāras sīga (Chlamydotis undulata) Ziemeļāfrikā un Kanāriju salās.[1] Apkakles sīgas tālāk ziemeļos dzīvojošās populācijas ir gājputni, pārējās ir nometnieki. Migrējošo populāciju putni bieži mēdz ieklejot kaimiņreģionos, Eiropu ieskaitot.

Latvijā labot šo sadaļu

Latvijā varētu būt iespējams novērot vienu apkakles sīgu ģints sugu — apkakles sīgu (Chlamydotis macqueenii).[2][4] Tomēr vienīgo reizi tā novērota 1880. gadā.[2]

Izskats labot šo sadaļu

Apkakles sīgas ir vidēji lielas, slaidas sīgas ar garu kaklu, garām kājām un ligzdošanas laikā ar krāšņu apkakli un cekulu. Tēviņi ir lielāki nekā mātītes. Lielākā un gaišākā no abām sugām ir apkakles sīga. Tēviņa ķermeņa garums ir 65—75 cm, svars 1,8—3,2 kg, mātītes ķermeņa garums 55—65 cm, svars 1,2—1,7 kg, spārnu plētums abiem dzimumiem 135—170 cm.[5][6]

Atšķirībā no citām sīgām abām sugām ir vāji izteikts dzimumu dimorfisms, īpaši apspalvojumā. Tas ir gaišs, smilšu brūns ar tumšāk brūnu raibumojumu mugurpusē. Apakšpuse balta. Uz gaiši pelēkā kakla sāniem garāku spalvu melna garensvītra. Lidojumā uz smilšu brūnajiem spārniem var redzēt melnbaltu rakstu. Pamanāmākā atšķirība abām sugām ir starp tēviņu melnbaltajām apkaklēm: Sahāras sīgai melnās apkakles daļu veido melnas spalvas, bet apkakles sīgai melnbaltas. Arī cekuls abām sugām ir atšķirīgā krāsā: Sahāras sīgai balts, apakakles sīgai melnbalts. Mātītes cekuls un kakla spalvas ir īsākas.[6][7]

Uzvedība labot šo sadaļu

Abas sugas ligzdo tuksnešainos reģionos vai citās līdzīgās, atklātās un smilšainās, vietās. Kā visas siģas arī apkakles sīgas ir ļoti uzmanīgas un nervozas, un necieš cilvēka klātbūtni. Līdz ar pārmērīgu un neapdomīgu medību politiku, cilvēku darbības ietekmētām vides izmaiņām pēdējos gados abu sugu populācijas ir ļoti samazinājušās.

Sistemātika labot šo sadaļu

Atsauces labot šo sadaļu

  1. 1,0 1,1 1,2 World Bird List: Bustards, mesites, Kagu, seriemas, flufftails & finfoots
  2. 2,0 2,1 2,2 «Ornitofaunistika:Apkakles sīga Chlamydotis macqueenii». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2018. gada 26. februārī. Skatīts: 2018. gada 21. janvārī.
  3. Korrida, Amal; Schweizer, Manuel (2014). "Diversification across the Palaearctic desert belt throughout the Pleistocene: phylogeographic history of the Houbara–Macqueen's bustard complex (Otididae: Chlamydotis) as revealed by mitochondrial DNA". Journal of Zoological Systematics and Evolutionary Research. 52 (1): 65–74. doi:10.1111/jzs.12036.
  4. Latvijas Daba: Sīgu dzimta
  5. Alive: Asian Houbara (Chlamydotis macqueenii)
  6. 6,0 6,1 Propagation Of The Houbara Busta[novecojusi saite]
  7. «Macqueen's Bustard | Жек дуадақ». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2018. gada 24. janvārī. Skatīts: 2018. gada 26. janvārī.

Ārējās saites labot šo sadaļu