Angauras kauja
Angauras kauja (angļu: Battle of Angaur) bija kauja starp ASV un Japānas bruņotajiem spēkiem Otrā pasaules kara laikā no 1944. gada 17. septembra līdz 22. oktobrim mūsdienu Palau teritorijā.
Angauras kauja | |||||||
---|---|---|---|---|---|---|---|
Daļa no Otrais pasaules karš, Klusā okeāna kara teātris, Marianas un Palau salu operācija | |||||||
Angauras bombardēšana 1944. gada septembra vidū | |||||||
| |||||||
Karotāji | |||||||
ASV | Japāna | ||||||
Komandieri un līderi | |||||||
Pols Millers (Paul J. Mueller) |
Ušio Goto † Sadae Inoue | ||||||
Iesaistītās vienības | |||||||
81. kājnieku divīzija 321. Kājnieku pulks UDT 8 |
14. divīzija 59. kājnieku pulks | ||||||
Spēks | |||||||
10 000 cilvēku | 1 400 cilvēku | ||||||
Zaudējumi | |||||||
260 kritušo 1354 ievainoto |
1350 kritušo 50 gūstā | ||||||
Koordinātas: 6°54′0″N 134°7′59″E / 6.90000°N 134.13306°E
Angauras sala ir 8 km² liela sala Karolīnu salu arhipelāgā. Otrā pasaules kara gados tā bija Japānas mandāta teritorijas sastāvā, tajā ieguva fosfātus un tajā bija lidlauks. Pēc Māršala salu un Marianas salu ieņemšanas ASV spēki uzbruka Palau salām.
Angauras kauja faktiski notika vienlaicīgi ar netālo Peleliu kauju. 1944. gada 11. septembrī ASV jūras spēku kuģi sāka salas bomabardēšanu. 1944. gada 17. septembrī tika izcelts desants salas ziemeļaustrumu un austrumu piekrastēs. Salu aizstāvēja 1400 japāņu karavīru. Vissīvāko pretestību japāņi izrādīja nocietinātā paugurā salas ziemeļaustrumos, kur bija izveidotas alas pozīciju aizstāvībai. Šeit japāņu pozīcijas tika pārrautas 25. septembrī. Daudzu alu ieejas tika nolīdzinātas ar buldozeru, nevis tām uzbrukts. 30. septembrī tika paziņots, ka sala ir ieņemta. Salas ziemeļaustrumos vēl cīnījas ap 300 japāņu karavīru un mazākas intensitātes kaujas notika vēl apmēram 4 nedēļas. Alām tika uzbrukts ar tankiem, artilēriju, ugunsmetējiem, ieejas tika spridzinātas. Pēdējā sadursme notika 1944. gada 22. oktobrī.
Sekas
labot šo sadaļuLidlauki tika būvēti, jo kauja vēl turpinājās, taču Palau operācijas uzsākšanas kavēšanās nozīmēja, ka lidlauki nebija laicīgi sagatavoti operāciju sākumam Filipīnās 1944. gada oktobrī. Admirālis Viljams F. Halsijs, jaunākais. pirms iebrukuma Palau bija iebildis, ka operācija nav nepieciešama, un militārie vēsturnieki viņam piekrita, liekot domāt, ka galvenais ieguvums bija 81. kājnieku divīzijas iegūtā kaujas pieredze.
Kauju laikā Seabees izveidoja lidlauku, kurā atradās 7. gaisa spēku 494. bombardēšanas grupas bumbvedēji B-24 Liberator, kas bija iesaistīti biežos Filipīnu un citu Palau salu uzlidojumos.[1]
Ārējās saites
labot šo sadaļu- Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Angauras kauja.
Atsauces
labot šo sadaļu- ↑ Moran, J. and Rottman, G.L., 2002, Peleliu 1944, Oxford: Osprey Publishing Ltd., ISBN 1841765120