Andrejs Balodis
Andrejs Balodis (1908-1987) bija latviešu dzejnieks un žurnālists.
Dzīvesgājums labot šo sadaļu
Dzimis 1908. gada 24. martā Vecumnieku pagastā laukstrādnieku ģimenē.
Mācījās Vecumnieku pamatskolā (1920–1923), 1922. gadā viņu apcietināja par darbību nelegālā pulciņā, bet nepilngadības dēļ atbrīvoja. Turpināja mācības Rīgas pilsētas 4. vidusskolā (1923–1927), 1924. gadā žurnāls "Domas" iespieda viņa dzejoli "Pēc pusnakts". 1925. gadā iestājās komjaunatnē, darbojās Rīgas Arodbiedrību centrālbiroja Jaunatnes sekcijas centra mēneša žurnālā "Darba Jaunatnes Ceļš" (1927–1928). 1928. un 1930. gadā Balodi ieslodzīja Rīgas Centrālcietumā par pretvalstisku darbību, atbrīvoja 1939. gadā.
Otrā pasaules kara laikā bija latviešu strēlnieku divīzijas karavīrs, tad laikraksta "Cīņa" redaktora vietnieks (1943–1944). Pēc kara beigām žurnāla "Karogs" atbildīgais sekretārs (1946–1948) un atbildīgais redaktors (1948–1964). Latvijas Padomju rakstnieku savienības komunistiskās partijas pirmorganizācijas biroja sekretārs.
Miris 1987. gada 6. aprīlī.[1]
Dzejas krājumi un izlases labot šo sadaļu
- 1945: "Cīņu un uzvaru gaismā"
- 1948: "Dzīvības sējēji"
- 1950: "No sirds"
- 1951: "Lai lielgabali klus".
- 1955: "Vēji logā"
- 1958: "Spārnotie gadi" (izlase)
- 1963: "Briedums"
- 1968: "Laika upe"
- 1970: "Araukārija: Krimas dzejoļi"
- 1971: "Okeānvējš"
- 1972: "Miķeļtornis"
- 1978: "Kļavlapu zelts" (izlase)
- 1983: "Zivju debesis"
- 1988: "Rudens sērmūkšļi" (izlase)
Dzeja bērniem labot šo sadaļu
- 1951: "Kolhoza bērni"
- 1964: "Spurdzes"
- 1970: "Kamu-kamu kājiņas: mazajam Andrītim pirmajai lasīšanai"
Pagodinājumi labot šo sadaļu
- LPSR Nopelniem bagātais kultūras darbinieks (1958)
- Latvijas PSR Valsts prēmija (1959)