Andešons

Andeš(s)ons^[1] (zviedru: Andersson — 'Andeša dēls', no personvārda Andešs (Anders); sieviešu dzimtē Andeš(s)one) ir izplatītākais^[2] zviedru cilmes uzvārds. Tam citās ģermāņu valodās sastopami līdzīgi uzvārdi ar tādu pašu cilmi — Andersons (angļu: Anderson), Andersens (dāņu: Andersen, vācu: Anderssen) un Annešens (norvēģu: Andersen). Cilvēki ar šo uzvārdu:

Benni Andešons (Göran Bror "Benny" Andersson; 1946) — mūziķis un komponists;
Janne Andešons (Janne Andersson; 1962) — futbola treneris;
Kennets Andešons (Kennet Andersson; 1967) — futbolists;
Liass Andešons (Lias Andersson; 1998) — hokejists;
Patriks Andešons (Patrik Andersson; 1971) — futbolists;
Sebastians Andešons (Sebastian Andersson; 1991) — futbolists;
Ulfs Andešons (Ulf Andersson; 1951) — zviedru šahists.

Skatīt arī labot šo sadaļu

Atsauces labot šo sadaļu

↑ Snorre Karkonens-Svensons. Dāņu, norvēģu, zviedru un somu īpašvārdu atveide latviešu valodā. Rīga : Norden AB, 2003. 332. lpp. ISBN 978-9-98-471309-0. Lielākai daļai zviedru uzvārdu ar sastāvdaļu -son vārda vidū parādās divi s. Katrs s pieder savai vārda daļai: pirmais s ir ģenitīva galotne, bet otrs ietilpst vārdā son 'dēls': Gustavs-son 'Gustava dēls'. Ģenitīva galotnes nav tad, ja salikteņa pirmo daļu veido īpašvārdi, kas beidzas ar -rs – Anders-, Lars-. Šajos vārdos burtkopu -rs- izrunā [ʂ], turklāt r klātbūtne ietekmē arī otra s izrunu: [andəʂon], [la:ʂon]. Konsekventi lietojot izrunas principu, šādi uzvārdi latviski rakstāmi Andešons un Lāšons. Tomēr īpašvārdu atveidē izskaņas rakstība -sons ir ļoti nostiprinājusies, tādēļ analoģijas labad varētu būt pieļaujami arī varianti Andešsons, Lāšsons u. c.
↑ Snorre Karkonens-Svensons. Dāņu, norvēģu, zviedru un somu īpašvārdu atveide latviešu valodā. Rīga : Norden AB, 2003. 332. lpp. ISBN 978-9-98-471309-0. Mūsdienās uzvārdi ar sastāvdaļu -son Zviedrijā ir ļoti izplatīti: Andersson, Johansson, Karlsson ir trīs visbiežāk sastopamie zviedru uzvārdi.

Šajā lapā uzskaitīti cilvēki ar uzvārdu Andešons. Ja Tevi uz šo lapu atveda kāda iekšējā saite, kam būtu jāved uz rakstu par noteiktu cilvēku, lūdzu, izlabo šo saiti, tai pievienojot attiecīgā cilvēka vārdu(-s).

[1] Snorre Karkonens-Svensons. Dāņu, norvēģu, zviedru un somu īpašvārdu atveide latviešu valodā. Rīga : Norden AB, 2003. 332. lpp. ISBN 978-9-98-471309-0. Lielākai daļai zviedru uzvārdu ar sastāvdaļu -son vārda vidū parādās divi s. Katrs s pieder savai vārda daļai: pirmais s ir ģenitīva galotne, bet otrs ietilpst vārdā son 'dēls': Gustavs-son 'Gustava dēls'. Ģenitīva galotnes nav tad, ja salikteņa pirmo daļu veido īpašvārdi, kas beidzas ar -rs – Anders-, Lars-. Šajos vārdos burtkopu -rs- izrunā [ʂ], turklāt r klātbūtne ietekmē arī otra s izrunu: [andəʂon], [la:ʂon]. Konsekventi lietojot izrunas principu, šādi uzvārdi latviski rakstāmi Andešons un Lāšons. Tomēr īpašvārdu atveidē izskaņas rakstība -sons ir ļoti nostiprinājusies, tādēļ analoģijas labad varētu būt pieļaujami arī varianti Andešsons, Lāšsons u. c.

[2] Snorre Karkonens-Svensons. Dāņu, norvēģu, zviedru un somu īpašvārdu atveide latviešu valodā. Rīga : Norden AB, 2003. 332. lpp. ISBN 978-9-98-471309-0. Mūsdienās uzvārdi ar sastāvdaļu -son Zviedrijā ir ļoti izplatīti: Andersson, Johansson, Karlsson ir trīs visbiežāk sastopamie zviedru uzvārdi.

[1]

[2]