Anaksagors

Anaksagors (500. gads p.m.ē. — 428. gads p.m.ē.) bija sengrieķu filozofs, fiziķis, matemātiķis un astronoms.

Anaksagors Ἀναξαγόρας Anaksagors, daļa no freskas Atēnu Nacionālajā Universitātē. Personīgā informācija Dzimis 500. gads p.m.ē. Klazomenas, Senā Grieķija Miris 428. gads p.m.ē. Lampsaka, Senā Grieķija

Vispārīgā informācija Skola, tradīcija Pirmssokratiķi Galvenās intereses fizika, matemātika, astronomija Valoda sengrieķu valoda

Anaksagora filozofiskie uzskati

„Filozofija patiesībā, nav nekas tāds, ko var iemācīties, bet cilvēks var iemācīties domāt filozofiski.”

Par visa pamatu izvirza — homiomērijas (sēklas). Viss ir dalāms bezgalīgi sīkās daļiņās, to ir bezgalīgs daudzums. Ieved vēl jēdzienus — prāts. Visas daļiņas kārto viens speks.Vissmalkākā, tīrākā substance, jeb spēks, kam piemīt zināšanas par visu pagājušo, tagadējo, nākamo. Prāts ir jebkuras kustības avots, tas izsauc virmošanu, kas izplatās pa pasauli. Prāts ir bezgalīgs, valda pats pār sevi, viņš ietilpst dzīvajās būtnēs, ar ko tās atšķiras no nedzīvajām būtnēm. Prāts eksistē dabā un nosaka pasaules kārtību. Prāts ir vienkāršs, pašpietiekams un nav sajaukts ar lietām, tas eksistē pats par sevi, tas ietver sevī zināšanas par lietām. Prāts bija tas, kas iekustināja pasauli. Prāts lietas atdalīja un saglabāja.

Jutekļi dod ticamu pasaules ainu. Priekšmetiem piemīt tikpat daudzveidīgas īpašības, cik daudzveidīgi ir mūsu jutekļi. Vai lietas var izzināt? Nē, jo mums valda tikai viedokļi par lietām, nevis zināšanas.

Kosmogonija: Sākumā visas lietas, visas homiomērijas bija kopā — haosa stāvoklī. Apļveida kustība izrāva lietas no haosa un lietas sakārtojās pa visu pasauli. Līdzīgie savienojās: zeme — biezais, aukstais, šķidrais, tumšais utt. Nuss bija tas, kas iekustināja virpuli.

Ārējās saites

• Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Anaksagors.

• Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
• Brockhaus Enzyklopädie raksts (vāciski)
• Encyclopædia Universalis raksts (franciski)
• Astronomu biogrāfiskās enciklopēdijas raksts (angliski)
• Pasaules vēstures enciklopēdijas raksts (angliski)
• Stanfordas Filozofijas enciklopēdijas raksts (angliski)
• Filozofijas interneta enciklopēdijas raksts (angliski)
• Herdera enciklopēdijas raksts (spāņu)
• Enciklopēdijas Krugosvet raksts (krieviski)