Alternatīva Vācijai

Alternatīva Vācijai
Alternatīva Vācijai; Alternative für Deutschland
Vadītāji	Tīno Hrupalla un Alise Veidele
Dibināta	2013. gada 6. februāris
Biedri (2021)	▼30 776
Politiskā pozīcija	labēja
Oficiālās krāsas	Gaiši zila
Bundestāgs	81 / 736
Bundesrāts	0 / 69
Federālo zemju parlamenti	228 / 1 884
Eiropas Parlaments	9 / 96
Mājaslapa
	www.alternativefuer.de

"Alternatīva Vācijai" (vācu: Alternative für Deutschland, AfD) ir labēja pretimigrācijas un eiroskeptiska politiskā partija Vācijā.

Vēsture

Par AfD balsojušo īpatsvars 2017. gada Bundestāga vēlēšanās.

Partija ir dibināta 2013. gada aprīlī, tā paša gada septembrī notikušajās federālajās vēlēšanās tā ieguva 4,7% balsu, gandrīz pārvarēja 5% barjeru, lai iekļūtu Bundestāgā. Nākamajā gadā partija ieguva 7 no 96 Vācijai atvēlētajām vietām Eiropas Parlamentā. 2016. gada notiekušajās Vācijas federālo zemju vēlēšanās "Alternatīva Vācijai" iekļuva triju federālo zemju landtāgos.^[2] 2017. gada Bundestāga vēlēšanās AfD ieguva 12,6% balsu, bet 2021. gada Bundestāga vēlēšanās 10,3% balsu.

Popularitāte

2023. gadā partiju atbalstīja 20% iedzīvotāju galvenokārt agrākās VDR teritorijā, kas nostādīja to otrajā vietā aiz kristīgajiem demokrātiem.^[3]

Sadarbība ar Krieviju

Krievijas-Ukrainas kara laikā 2023. gada 5. jūlijā AfD iesniedza prasību Vācijas konstitucionālajā tiesā par to, ka valdības lēmums par tanku piegādi Ukrainai nebija saskaņots ar Vācijas parlamentu. Pētnieciskās žurnālistikas tīmekļa izdevums The Insider ziņoja, ka norādi sākt tiesvedību pret Vācijas valsti un tam nepieciešamo finansējumu 2023. gada martā no Krievijas saņēmis partijas AfD Bundestāga deputāta palīgs un naturalizētais Vācijas pilsonis Vladimirs Sergijenko.^[4]

Pirms tam 2023. gada 21. aprīlī laikraksts The Washington Post publicēja no 2022. gada jūlija līdz novembrim tapušus Krievijas dokumentus par sadarbību starp AfD un Vācijas kreisajiem ekstrēmistiem masu pretkara protestu organizēšanā pret Vācijas valdības atbalstu Ukrainai.^[5]