Allodifikācija bija akts, ar kuru feodālais senjors piešķīra vasalim pilnā privātīpašumā viņa lēni (pārvērta to par allodu) un iecēla vasali par neierobežotu feodālā zemes īpašuma valdnieku.

1570. gadā Kurzemes un Zemgales hercogistē allodificēja lielāko daļu lēņa muižu, bet 1776. gadā — pārējās. 1768. gadā allodifikācija notika Latgalē, bet 1783. gadā — Vidzemē.