Alfreds Vordens

Alfreds Merills Vordens (Alfred Merrill Worden; dzimis 1932. gada 7. februārī, miris 2020. gada 18. martā) bija ASV NASA astronauts, Gaisa spēku lidotājs, pulkvedis.

Alfreds Vordens
Alfred Worden
A. Vordens 1971. gadā
A. Vordens 1971. gadā
Personīgā informācija
Dzimis 1932. gada 7. februārī
Džeksona, Mičigana, Karogs: Amerikas Savienotās Valstis ASV
Miris 2020. gada 18. martā (88 gadi)
Šugarlenda, Teksasa, Karogs: Amerikas Savienotās Valstis ASV
Pilsonība Karogs: Amerikas Savienotās Valstis ASV
Kosmonauta informācija
NASA astronauts
Kosmosā pavadītais laiks 12 d 7 h 12 min
Iesaukums 1966. gads
Misija(s) Apollo 15
Militārais dienests
Dienesta pakāpe pulkvedis
Dienesta laiks 1955.—1975.
Valsts Karogs: Amerikas Savienotās Valstis ASV
Struktūra ASV Gaisa spēki
Nodarbošanās lidotājs
Izglītība ASV Militārā akadēmija, Mičiganas Universitāte

DzīvesgājumsLabot

Alfreds Vordens piedzima 1932. gada 7. februārī Džeksonā, Mičiganā. 1955. gadā Vordens ieguva bakalaura grādu ASV Militārajā akadēmijā Vestpointā. Viņš iestājās ASV Gaisa spēkos un sākotnējo lidotāja apmācību ieguva Mūra Gaisa spēku bāzē. Pēc tam viņš trenējās Laredo GSB un Tindalla GSB. 1957. gada martā Vordens sāka dienēt 95. iznīcinātāju pārtvērēju eskadriļā Endrjūsa GSB, kur lidoja ar pārtvērējlidmašīnu F-86D Sabre, vēlāk — F-102 Delta Dagger.

1961. gadā Alfreds Vordens iestājās Mičiganas Universitātē, kur 1963. gadā viņš ieguva maģistra grādu instrumentācijas inženierijā. Pēc augstskolas pabeigšanas Vordens pieteicās ASV Gaisa spēku izmēģinātājpilotu skolā, bet netika uzņemts. Viņš uzzināja, ka viņa priekšniecība vēlas, lai viņš piedalītos virsnieku apmaiņas programmā ar Lielbritānijas Karaliskajiem gaisa spēkiem un tiktu apmācīts Impēriskajā izmēģinātājpilotu skolā Farnboro, Anglijā. Tā kā šis kurss sākās tikai pēc sešiem mēnešiem, Vordens pavadīja laiku Rendolfa Gaisa spēku bāzes Instrumentu pilotu instruktoru skolā. Veiksmīgi pabeidzis kursus Farnboro, viņš atgriezās ASV. Pēc tam Vordens tika nosūtīts Aerokosmiskās izpētes pilotu skolā Edvardsa GSB, uz kuru viņš tika norīkots pēc īpaša skolas komandanta pulkveža Čaka Jēgera pieprasījuma. Pēc Instrumentu pilotu instruktoru skolas absolvēšanas 1965. gada septembrī viņš tur pat palika dienēt par instruktoru.

 
Alfreds Vordens atklātā kosmosā

1963. gadā Vordens pieteicās NASA trešajai astronautu grupai, bet viņam paskaidroja, ka NASA viņu interesējot pat bez izmēģinātājpilota pieredzes, taču viņš netika uzņemts pēc Farnboro rīkojumiem, kuros aģentūra nevarēja iejaukties. Viņš domāja, ka nākamajā reizē, kad varēs apsvērt šādu karjeras iespēju, būs ārpus NASA astronautu vecuma robežas, kas tajā laikā bija 34 gadi, un tāpēc saprata, ka nekad nekļūs par astronautu.

1965. gadā notika vervēšana NASA piektajai astronautu grupai, tajā pašā laikā Gaisa spēki meklēja iespēju savai programmai Manned Orbiting Laboratory uzņemt kvalificētus Gaisa spēku pilotus, un kandidāti varēja brīvi pieteikties uz vienu vai abām. Domādams, ka Gaisa spēku programma nekad netiks realizēta, Vordens pieteicās tikai uz NASA, ko viņš izdarīja 1965. gada septembrī. Kandidātu vecuma ierobežojums bija palielināts līdz 36 gadiem. Vordenam tajā laikā bija 34 gadi, un viņš bija viens no 19 kandidātiem, kurus NASA 1966. gada aprīlī izvēlējās.

1966. gada 3. oktobrī Alfreds Vordens tika norīkots Apollo Block II komandmoduļa grupā. Pēc mēneša viņu piesaistīja arī otrā pilotējamā Apollo lidojuma apkalpes atbalsta komandā. Pēc Apollo 1 katastrofas 1967. gada 27. janvārī, kad ugunsgrēkā starta laukumā gāja bojā tā apkalpe, Vordens lielāko daļu sava laika pavadīja North American Aviation rūpnīcā Daunijā, kur tika izgatavoti Block II komandmoduļi, meklējot risinājumus, lai likvidētu iespējamos degšanas riskus un citus apdraudējumus.

Apollo 9 lidojuma laikā 1969. gada martā Vordens bija apkalpes atbalsta komandā. Pēc tam viņu apstiprināja Apollo 12 rezerves apkalpē par komandmoduļa pilotu kopā ar Deividu Skotu (komandieri) un Džeimsu Irvinu (mēness moduļa pilotu).

1970. gada 26. martā Skots, Vordens un Irvins tika publiski nosaukti par Apollo 15 pamatapkalpes locekļiem. 1971. gada 26. jūlijā Alfreds Vordens devās kosmosā kā Apollo 15 komandmoduļa pilots. Kamēr Skots un Irvins nolaidās uz Mēness virsmas, Vordens palika komandmodulī selenocentriskā orbītā. Viņš fotografēja un veica dažādus eksperimentus. Pēc apkalpes biedru atgriešanās, ceļā uz Zemi, Vordens veica 39 minūšu ilgu iziešanu kosmosā, lai savāktu filmu kasetes no panorāmas un kartēšanas kamerām.

 
Alfreds Vordens 2009. gadā

Pēc atgriešanās apkalpe bija iesaistīta strīdā par pasta aploksnēm, ko viņi bija aizveduši uz Mēnesi. Tā izraisīja negatīvu reakciju, un to pat izskatīja ASV Kongresā. Astronautiem izteica rājienu NASA, un viņu astronautu karjera bija iedragāta.

Apollo 15 apkalpe bija arī rezerves apkalpe Apollo 17, kas kļuva par pēdējo Apollo Mēness misiju, un startēja 1972. gada decembrī. 1973. gadā Vordens kļuva par Eimsa pētniecības centra vecāko aerokosmisko zinātnieku. 1975. gadā viņš atvaļinājās no NASA un Gaisa spēkiem pulkveža pakāpē.

Alfreds Vordens nodibināja uzņēmumu Alfred M. Worden, Inc. No 1975. līdz 1982. gadam viņā bija Northwood Institute Enerģijas pārvaldības programmu direktors. Pēc tam viņš bija Maris Worden Aerospace, Inc. prezidents un Jet Electronics and Technology viceprezidents. Vēlāk viņš bija uzņēmuma BF Goodrich Corporation viceprezidents. 1996. gadā viņš pārtrauca biznesa karjeru. Miris 2020. gadā.

Kosmisko lidojumu kopsavilkumsLabot

Kosmosa kuģis Starta datums Nolaišanās datums Apkalpes biedri Pozīcija Ilgums
Apollo 15 26.07.1971. 07.08.1971. Deivids Skots
Džeimss Irvins
Komandmoduļa pilots 12 d 7 h 11 min

Iziešanas atklātā kosmosāLabot

Misija Slūžu kamera Kosmonauti Sākums (UTC) Beigas Ilgums Darbība
Apollo 15 Komandmodulis Endeavour Alfreds Vordens
Džeimss Irvins
05.08.1971. 15:31 16:10 39 min Pirmā iziešana dziļi kosmosā, ko veica atgriešanās uz Zemi ceļojuma laikā. Vordens savāca eksponētās filmas no Scientific Instrument Module pie servisa moduļa, kamēr Irvins stāvēja atvērtā lūkā.

Ārējās saitesLabot