Akaba
- Šis raksts ir par pilsētu. Par kosmonautu skatīt rakstu Džozefs Akaba.
Akaba (arābu: العَقبة) ir pilsēta Jordānijas dienvidos Sarkanās jūras Akabas līča krastā, Akabas muhāfazas administratīvais centrs. Vienīgā valsts jūras osta un nozīmīgs kūrorts.
| Akaba | |
|---|---|
| pilsēta | |
| العَقبة | |
 | |
  Akaba | |
| Koordinātas: 29°31′55″N 35°00′20″E / 29.53194°N 35.00556°EKoordinātas: 29°31′55″N 35°00′20″E / 29.53194°N 35.00556°E | |
| Valsts |
 Jordānija |
| Muhāfaza | Akaba |
| Dibināta | 4000. gads p.m.ē. |
| Platība | |
| • Kopējā | 375 km2 |
| Augstums | 6 m |
| Iedzīvotāji (2015) | |
| • kopā | 148 398 |
| • blīvums | 395,7/km² |
| Laika josla | EET (UTC+2) |
| • Vasaras laiks (DST) | EEST (UTC+3) |
| Pasta indeksi | 77110 |
| Tālruņu kods | +(962)3 |
| Mājaslapa |
www |
Vēsture
labot šo sadaļuTiek uzskatīts, ka pilsēta ir ap 6000 gadus veca, dēvēta par Elatu un to apdzīvojuši edomīti un vēlāk nabatieši. Vēlāk kā Aelana vai Aila (mūsdienu pilsētas nosaukums ir saīsinājums no عقبة آيلة (ʿaqabat Aylah) – ‘Ailas kalnu pāreja’) ietilpusi Romas impērijā. Romas laikā 301. gadā Akabā tika uzbūvēta pirmā speciāli kā dievnams celtā kristiešu baznīca pasaulē; iznīcināta zemestrīcē 363. gadā.[1] Vēlākos gados pilsēta piederējusi Bizantijai, krustnešiem, arābu halifātam, Osmaņu impērijai. Nozīmīga pietura hadža ceļā uz Meku. Pēc Pirmā pasaules kara piederēja Hidžazai, kas 1925. gadā to atdeva Transjordānijas protektorātam.