Aitkopība
Aitkopība ir lopkopības nozare. Tā dod vilnu, gaļu, pienu, kažokādas (karakulādas), taukus. Aitkopība tradicionāli ir attīstīta mērenā klimata joslā — Eiropā, Jaunzēlandē, Argentīnā, Urugvajā un citur. Pasaulē lielākais aitkopības reģions ir Austrālijas stepes un pustuksneši, kā arī Āzijas sausā klimata apvidi — Turcija, Pakistāna, Afganistāna, Ķīna. Austrālijā audzē merīnaitas, no kurām iegūst visaugstākās kvalitātes vilnu. Goulbērnas pilsētā ir uzcelts piemineklis Austrālijas merīnaitai.[1]
80% no pasaules aitu vilnas saražo 19 valstis. Austrālijā no 1 aitas nocērp 5.6 kg vilnas gadā, bet Krievijā un Pakistānā — apmēram 1,8 kg. Aitas gaļas apjoms ir 5% no pasaulē saražotā gaļas daudzuma.
Pateicoties labi attīstītam gremošanas traktam, aitas labi sagremo rupjo barību, iegūstot no tās ap 40% barības vielu.[2]
Latvijas apstākļos aitas un jērus izdevīgāk pēc iespējas audzēt vasarā, jo tad to uzturēšana izmaksā 5 reizes mazāk nekā ziemā.[2]
Atsauces
labot šo sadaļu- ↑ Luke Franklin. «The Big Merino | Big Things Of Australia». bigthingsofaustralia.com (en-GB), 2021-01-08. Skatīts: 2022-09-03.
- ↑ 2,0 2,1 Latvijas PSR mazā enciklopēdija. 1. sējums. Rīga : Izdevniecība "Zinātne". 38. lpp.
 | Šis ar lauksaimniecību saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |