Ahmadiji
reliģiska kustība, kas tiek saistīta ar islāmu
Ahmadiju musulmaņu kopiena (arābu: الجماعة الإسلامية الأحمدية, al-Jamā'ah al-Islāmiyyah al-Aḥmadiyyah, urdu: احمدیہ مسلم جماعت) ir globāla musulmaņu kustība. To 1889. gadā izveidoja Britu Indijā, Pendžābā, dzīvojošais Mirza Gulāms Ahmads, kurš pats sevi pasludināja par dievišķi apsolīto mahdī (mesiju), kuru musulmaņi gaidīja, lai mierīgā ceļā panāktu islāma triumfu.[1] Viņš apgalvoja, ka iemieso arī citu lielo reliģiju eshatoloģiskās figūras,[2] piemēram, Višnu un Jēzu Kristu.[3] Kustība ir zināma arī kā Ahmada musulmaņi vai vienkārši ahmadi.
Lielākā daļa no ahmadijiem dzīvo Pakistānā. 1970. gados Pakistānā ahmadiji tika atzīta par nemusulmaņu kopienu un viņiem tika aizliegts saukties par musulmaņiem.[3]
Atsauces
labot šo sadaļu- ↑ «Ahmadiyya» (angļu). Encyclopedia Britannica. Skatīts: 2018. gaa 24. augustā.
- ↑ Adil Hussain Khan. From Sufism to Ahmadiyya: A Muslim Minority Movement in South Asia. Indiana University Press, 2015. 50. lpp. ISBN 978-0253015297.
- ↑ 3,0 3,1 «Ahmadijieši». aliens.lv. Skatīts: 2018. gada 24. augustā.
Ārējās saites
labot šo sadaļu
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: ahmadiji.
 | Šis ar islāmu saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |