Agroekoloģija

Agroekoloģija ir viena no lauksaimniecības sistēmām, mācība par lauksaimnieciskās ražošanas ietekmi uz vidi. Tā ir daudzsistemātiska pieeja, lai nodrošinātu ilgtspējīgu pārtikas ražošanas sistēmu. Tā vērsta uz bioloģiskās daudzveidības saglabāšanu un pārtikas ražīguma palielināšanu

Agroekoloģijas pētniecības institūta saimniecība ASV

Agroekoloģijas pieeja lauksaimniecībā nodrošina arī to, ka oglekļa bagāti materiāli, piemēram, kūtsmēsli un komposts, tiek sistemātiski atgriezti atpakaļ augsnē, lai to uzlabotu. Šī sistēma tiek pieskaitīta pie labas lauksaimniecības prakses, kurai jānodrošina saimniekošana nedegradētā, nepiesārņotā un ilgtspējīgā vidē. No akadēmiskā viedokļa, tā ir mācība par lauksaimnieciskās ražošanas ietekmi uz vidi. Pirmo reizi termins "agroekologija" un tās raksturlielumi minēts 1928. gadā, agronoma Bezila Benzina publikācijā, analizējot kukurūzas šķirņu daudzveidību.

Agrotehniskā metode

Pret augu kaitēkļiem un slimībām izturīgāku kultūraugu šķirņu izvēle, pret kultūraugiem kaitīgo saglabāšanos un savairošanos vērstas augsnes apstrādes tehnoloģijas izvēle, augu kaitēkļu un slimību rezervācijai un attīstībai piemērotu nezāļu ierobežošana, kultūraugu attīstībai un augšanai optimāla mēslojuma un sējas laika izvēle, kultūraugu ražas novākšana optimālā termiņā, ražas atlieku novākšana vai laicīga iestrādāšana augsnē

Agroekoloģiskie apstākļi

Tas ir apstākļu kopums, kas nodrošina zemes un vietas piemērotību ilgtspējīgai lauksaimniecībai. Latvijā kopumā ir ļoti labi agroekoloģiskie apstākļi, ir vēl daudz auglīgu un neapsaimniekotu zemju. Viens no svarīgākajiem agroekoloģiskajiem faktoriem ir meteoroloģiskā situācija, kas Latvijā būtiski ietekmē ne tikai graudu un citu kultūru ražas līmeni, bet arī to kvalitāti. No veģetācijas perioda meteoroloģiskās situācijas lielā mērā atkarīga arī slāpekļa mēslojuma efektivitāte kopumā un atsevišķu tā devu efektivitāte dažādām pēc veģetācijas perioda garuma un intensitātes atšķirīgām šķirnēm Spēja novērtēt agroklimatiskos apstākļus ir iekļauta Latvijas Dārzkopības tehniķa profesijas standartu pamatlikumos

Agroekoloģijas pozitīvā ietekme

Agroekoloģija tiek uzskatīta par veiksmīgāku pieeju lauksaimniecībai nekā biotehnoloģiskās metodes, kas izmanto ģenētiski modificētus kultūraugus un kokus, jo ir pierādījusi sevi pārtikas apgādes un klimata pārmaiņu radīto problēmu risināšanā. Daudzi jaunākie pētījumi ir identificējuši agroekoloģiju kā atslēgu nākotnes pārtikas izaicinājumiem. 2008.gada aprīlī Starptautiskā lauksaimniecības zināšanu, zinātnes un attīstības tehnoloģiju novērtējumā secināts, ka nepieciešama daudz lielāka uzmanība agroekoloģijas pieejai. Novērtējums neapstiprināja ĢM kultūraugus kā risinājumu. 58 valstis ir apstiprinājušas šo novērtējumu bez iebildumiem. 2008. gada oktobrī arī ANO Vides programmas un ANO Tirdzniecības un attīstības konferences Tirdzniecības, vides un attīstības kapacitātes stiprināšanas uzdevumgrupa publicēja ziņojumu „Bioloģiskā lauksaimniecība un pārtikas drošība Āfrikā”, kas atbalstīja Starptautiskā lauksaimniecības zināšanu, zinātnes un attīstības tehnoloģiju novērtējuma secinājumus, ka agroekoloģijas pieeja zemes apsaimniekošanai sniedz lauksaimniekiem labākās iespējas.

Agroekoloģija atšķirībā no citām lauksaimniecības sistēmām

Agroekoloģija uzskata, ka labākie risinājumi ilgtspējīgai saimniekošanai ir meklējami dabiskajās sistēmās un dabas apstākļos un ciklos. Atšķirībā no citām metodēm, tā arī vairāk tiecas risināt arī politiskas problēmas, kā klimata pārmaiņas un lielāku iedzīvotāju skaita apgādāšanu ar pārtiku, rajonos, kur apstākļi nav piemēroti citām metodēm, iedzīvotāju veselību, ekonomisko problēmu risināšanu lauksaimniecībā, bioloģiskās daudzveidības un ekosistēmu aizsargāšanu un atjaunošanu. Taču agroekoloģija nenodala pārtikas ražošanu no citām lauksaimniecības ražošanas metodēm un nepozicionē sevi kā vienīgo pareizo metodi. Agroekoloģija nav tas pats, kas organiskā lauksaimniecība vai sistēma, kas noliegtu monokultūras. Arī tā izmanto farmakoloģiskas metodes, un uzskata, ka katram lokālajam reģionam ir atšķirīgas ilgtspējības problēmas, tāpēc tā arī atšķirīgi un individuāli ir jāskata.

Šķēršļi un izaicinājumi

Lauksaimniekiem trūkst informācijas par daudziem agroekoloģijas risinājumiem tādām lielām problēmām kā sausums un augsnes sāļums (kas bieži vien ir sekas nepiemērotu kultūraugu audzēšanai un pārliekai apūdeņošanai). Vēl joprojām netiek piešķirti līdzekļi agroekoloģijas popularizēšanai un infrastruktūras finansēšanai. Dažās valstīs arī lauksaimniekiem, it īpaši sievietēm, nav īpašumtiesību uz zemi, kas būtiski apgrūtina agroekoloģijas prakšu pielietojumu.

Agroekoloģijas iestādes

Latvijā agroekoloģiskās tehnikas māca un pēta:

• LLU Biotehnoloģijas un veterinārmedicīnas zinātniskais institūts „Sigra"(vairāki pētījumi ir veikti saistībā ar "Agroekoloģiskās ēdināšanas sistēmu ietekmi uz mājdzīvnieku veselību un iegūtās produkcijas drošību un kvalitāti").
• Latgales ilgtspējīgās attīstības pētnieciskais institūts (LIAPI) kurš veic vides aizsardzības, ekotehnoloģiju, dabas resursu, agroekoloģijas un vides ekonomikas problēmu pētījumus attiecīgajos virzienos:
  • Latgales vides kvalitātes nodrošināšanas un bioloģiskās daudzveidības saglabāšanas problēmu risinājumi;
  • Latgales dabas un tehnogēno resursu pilnvērtīgas un racionālas izmantošanas tehnoloģiju izstrāde;
  • Latgales apstākļiem piemērotas agroekoloģijas bāzes principu izstrāde un realizēšana bioloģiskās lauksaimniecības procesā;
  • Ražošanas sfēras tehnoloģiju attīstība atbilstoši vides tehnoloģiju principiem un to mehatroniskais nodrošinājums;
  • Apkārtējās vides rekreācijas un rehabilitācijas funkciju kapacitātes paplašināšana;
  • Atjaunojamo energoresursu kompleksās, racionālās un vidi saudzējošās apguves principu un tehnoloģiju izstrāde.
• Tāpat ar agroekoloģiskajiem pētījumiem nodarbojas arī Valsts Stendes graudaugu selekcijas institūta Agroekoloģisko pētījumu nodaļa vadošā pētniece — Regīna Timbare.

Institūta mērķi ir:

• • radīt jaunas Latvijas agrovidei un ražotāju prasībām piemērotas graudaugu šķirnes, veikt šo šķirņu uzturēšana un sēklu pavairošana;
  • nodrošināt graudaugu ģenētisko resursu aizsardzību un ilgtspējīgu izmantošanu;
  • veikt zinātniskos pētījumus, izstrādāt ieteikumus par ilgtspējīgām, vidi saudzējošām, noteiktam izmantošanas veidam piemērotām laukaugu audzēšanas tehnoloģijām;
  • nodrošināt zinātnisko pamatojumu un neatkarīgu ekspertīzi graudkopības un sēklkopības nozaru attīstībai un darbības nodrošināšanai;
  • veicināt zinātnes, izglītības un prakses integrētu attīstību graudkopībā, sēklkopībā un citās lauksaimniecības nozarēs.
• Jelgavā atrodas galvenais agroekoloģijas izpētes centrs — "Latvijas Valsts Agroekoloģijas zinātniskais centrs"

Līdzīgi centri pastāv visā Eiropā, ASV un citviet pasaulē.

Ieteicamā literatūra

• Agroecology and Sustainable Food Systems, Taylor & Francis, ISSN 2168-3565 (Print), 2168-3573 (Online)

Skatīt arī

• Lietišķās zinātnes

Ārējās saites

• «Agroecology» (angliski). agroecology.org. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2006. gada 22. aprīlī. Skatīts: 2006. gada 22. aprīlī.