ANO Ģenerālā asambleja

ANO Ģenerālā Asambleja ir Apvienoto Nāciju Organizācijas galvenais apspriešanas, politikas veidošanas un pārstāvības orgāns, kas izveidots 1945. gadā saskaņā ar ANO Nolikumu. Asambleja sastāv no 193 Apvienoto Nāciju Organizācijas locekļiem, kur katrai valstij, neatkarīgi no tās lieluma vai ietekmes, ir viena balss. Šis princips nodrošina, ka visas dalībvalstis var piedalīties starptautiskās diskusijās un pieņemt lēmumus, kas ietekmē globālo sabiedrību.

ANO Ģenerālās Asamblejas halle

Ģenerālā Asambleja pulcējas katru gadu septembrī regulārajās sesijās ANO galvenajā mītnē Ņujorkā. Sesiju laikā tiek apspriestas dažādas starptautiskas problēmas, piemēram, miers un drošība, cilvēktiesības, attīstība, klimata pārmaiņas un humānā palīdzība. Papildus regulārajām sesijām Asambleja var sasaukt ārkārtas sesijas, kad nepieciešams risināt kritiskus starptautiskos jautājumus.

Ģenerālā Asambleja ir arī galvenā platforma starptautiskai sadarbībai un diplomātijai. Lai gan tās lēmumi nav juridiski saistoši, tiem ir būtiska politiskā ietekme, un tie palīdz veidot starptautiskos normatīvos standartus. Būtiski lēmumi, piemēram, par budžetu vai miera un drošības jautājumiem, tiek pieņemti ar divu trešdaļu balsu vairākumu, savukārt citus jautājumus var pieņemt ar vienkāršu balsu vairākumu.

Ģenerālajai Asamblejai ir svarīga loma ANO ģenerālsekretāra iecelšanā, jo tā iesaka kandidātus šim amatam, pamatojoties uz Drošības padomes ieteikumiem. Tāpat Ģenerālā Asambleja uzrauga ANO specializētās aģentūras un programmas, kas darbojas dažādās jomās, piemēram, veselībā, izglītībā, cilvēktiesībās un ekonomiskajā attīstībā.

Ārējās saites

• Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: ANO Ģenerālā asambleja.

• Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
• Mūsdienu Ukrainas enciklopēdijas raksts (ukrainiski)