Švarca vērtību modelis
Švarca vērtību modelis (angļu: Schwartz Values Inventory) ir sociālo vērtību klasifikācijas sistēma un pētniecības instrumentārijs, ko izstrādājis Izraēlas sociālpsihologs Šaloms Švarcs.
Švarca vērtību modelis ir Švarca universālo vērtību teorijas daļa, kas sākotnēji definēta šī pētnieka darbā Universalitāte vērtību saturā un struktūrā (Universals in the Content and Structure of Values).[1] Modeļa pilnveidošanas gaitā ar pētījumiem vairāk kā 70 pasaules valstīs (līdz 2009.g.) ir empīriski pamatots tā universālisms.[2][3][4] Šī metodoloģija ir viena no atzītākajām un plašāk izmantotajām personības sociālo vērtību pētījumos.[5][6][7]
Metodoloģija
labot šo sadaļuŠvarca definīcijā vērtības ir indivīdu izmantotie kritēriji rīcības izvēlei un notikumu vērtēšanai. Švarca skatījumā vērtības nav konkrēti specifiski mērķi, bet motivācijas un spriedumu pamats indivīda rīcībai plašāku, abstraktu mērķu sasniegšanā.[1] Atšķirībā no Miltona Rokīča vērtību teorijas, kas vērtības iedalīja terminālās (raksturo indivīdam vēlamo eksistences gala stāvokli) un instrumentālās (raksturo vēlamo rīcību terminālo vērtību īstenošanai) [8], Švarca pētījumi apliecina, ka šādam vērtību iedalījumam nav nozīmes. Modeļa attīstības gaitā tikai identificētas 57 vērtības, kas veido 10 universālu pamatvērtību grupas.[1][9] Saskaņā ar Švarca iedalījumu tās ir šādas:[4]
- Universālisms (piemēram, sociālais taisnīgums, miers pasaulē, gudrība u.c.)
- Labvēlība (godīgums, lojalitāte, piedošana u.c.)
- Tradīcijas (mērenība, esošās dzīves pieņemšana u.c.)
- Konformitāte (paklausība, pieklājība u.c.)
- Drošība (valsts drošība, piederības sajūta, tīrīgums u.c.)
- Vara (sociālā atzinība, bagātība u.c.)
- Sasniegumi (ambīcijas, spējas, panākumi u.c.)
- Hēdonisms (dzīves baudīšana u.c.)
- Stimulācija (aizraujoša dzīve u.c.)
- Pašrealizācija (radošums, pašcieņa, neatkarība u.c.)
Pētījums parasti tiek veikts tiešās intervijas formā. Atšķirībā no Rokīča vērtību aptaujas kurā respondentu uzdevums bija visas terminālās un instrumentālās vērtības ranžēt katras grupas ietvaros, Švarca aptaujas metodoloģija paredz vērtību grupēšanu pēc to nozīmīguma respondentam.
Iegūtā informācija datu apstrādes gaitā ļauj segmentēt respondentus grupās pēc to dominējošajām vērtībām, tādejādi ļaujot pētniekam interpretēt atsevišķu grupu attieksmi pret dažādiem aptaujā ietvertiem jautājumiem un vēlāk novērtēt iegūto rezultātu statistisko nozīmīgumu salīdzinājumā ar citām grupām.
Piezīmes un atsauces
labot šo sadaļu- ↑ 1,0 1,1 1,2 Schwartz, S.H. (1992). Universals in the Content and Structure of Values: Theoretical Advances and Empirical Tests in 20 Countries. Advances in Experimental Social Psychology, 25, 1–65.
- ↑ Schwartz, S.H. & Melech, G. & Lehmann, A. & Burgess, S. & Harris, M. (2001). Extending the cross-cultural validity of the theory of basic human values with a different method of measurement. Journal of Cross-Cultural Psychology, 32, 519–542.
- ↑ Schwartz, S.H. & Bardi A. (2001). Value Hierarchies Across Cultures: Taking a Similarities Perspective. Journal of Cross-Cultural Psychology 32;268.
- ↑ 4,0 4,1 Schwartz, S.H. (2009). Basic Human Values. Cross-National Comparison Seminar on the Quality and Comparability of Measures for Constructs in Comparative Research. Bolzano, Italy.
- ↑ Lee, J.A. & Soutar G. (2009). Is Schwartz’s Value Survey an Interval Scale, and Does It Really Matter? Journal of Cross-Cultural Psychology Online, 07/10/2009, doi:10.1177/0022022109348920. Apskatīts 10.01.2010.
- ↑ Bilsky, W. & Koch, M. (1996). On the Content and Structure of Values: Universals or Methodological Artefacts? Fifth International Conference on Logic and Methodology. Cologne, Germany.
- ↑ Austers, I. (2002). Attribution of value stereotypes as a consequence of group membership: Latvian and Russian students living in Latvia compared. International Journal of Intercultural Relations, Vol. 26, No. 3, 273-285.
- ↑ Rokeach, M. (1973) The Nature of Human Values. New York: Free Press.
- ↑ Schwartz, S.H. (1994). Are there universal aspects in the content and structure of values? Journal of Social Issues, 50, 19–45.