Šurfs ir vertikāla, retāk ieslīpa grunts atradnes apskates bedre, kuras ejai var būt šāda ģeometriska forma: kvadrāts, aplis, taisnstūris. Šurfs parasti nav pārāk dziļš, taču ļoti reti dziļāks par 20 — 30 m. Šurfs paredzēts: derīgo izrakteņu izpētei; inženierģeoloģiskajiem izmeklējumiem; grunts ventilācijai; ūdens nolaišanai; materiālu pārvietošanai; cilvēku nolaišanai un pacelšanai; inženierkomunikāciju (kabeļi un cauruļvadi) tehniskai apskatei grunts slāņos; u.c. Bedres šķērsgriezuma laukums parasti ir no 0,8 līdz 4 m2 vai cits izmērs, kas pietiekoši nodrošina konkrēto atradni. Šurfu izrok ar zemes rakšanas mašīnu, piemēram, ar mašīnurbi vai ekskavatoru vai arī ar rokas instrumentu. Tuvojoties inženierkomunikācijām rakšanu veic tikai ar rokas instrumentu, lai tās nesabojātu.

Šurfs ar pretnobrukuma vairogiem